No rīta atverot acis tajās iespīdēja spožā saules gaisma. Es mierīgi paēdu brokastis un devos apmest kādu līkumu ar ratiņkrēslu. Pa ceļas sastapu puišu bariņu kur atradās arī mans brālis Džeims. Viņi gribēdami pajokot iesēdināja mani bērnu laukuma karuselī. Brendons lielā ātrumā iegrieza karuseli. Es teicu lai apstādina, bet viņi pasmējas tikai. Džeims uz to noskatījās un neko neteica. Pēkšņi man palika ļoti slikti un es noģību. Pamodos savā istabā. Brīdi sēdēju klusumā, bet pēkšņi istabā ienāca Brendons un pasveicināja mani. Es teicu lai dodas prom, bet viņš joprojām stāvēja manā acu priekšā. Viņš atvainojās. Es skaļā balsī iekliedzos-"Vācies ārā!" Viņš man atbildēja-"Nedusmojies pūķīt!" Es norūcu pie sevis un viņš aizgāja prom. Es piebraucu pie loga un lūkojos ārā. Pēkšņi istabā ienāca vēl kāds. Es nodomāju ka tas ir Brendons. Tas bija Džeims. Viņš iesāka sarunu-"Nevajag dusmoties mēs tikai gribējām pajokot!" Es uzreiz atcirtu-"Nu un! Tā nejoko! Tu tikai noskatījies to no malas un ļāvi tam kretīnam ienākt manā istabā!" Džeims uzreiz atbildēja-"Hloja, lūdzu piedod! Un var redzēt ka viņš ir tevī ieķēries!" Es zem deguna klusi nomurmināju-"Mhm.....protams!" Viņš atvadījās un devās prom. Ārā bija pavisam satumsis. Es biju tik ļoti nogurusi kad uzreiz devos gulēt!
Tev patiks šie raksti
