local-stats-pixel fb-conv-api

Nekā, ko zaudēt #280

163 0

Puisis vērās manī, un es viņā.

Man tik ļoti gribējās aizmirsties, ka vien varēju domāt par manu un Stefana pagātni, par to, cik jauki bija ar viņu, cik neaprakstāmi bija būt kopā ar viņu ik mirkli, kas mums bija dots pavadīt kopā.

-Man tik ļoti gribas tevi noskūpstīt!- Stefans noteica un pienāca man tik tuvu klāt, ka viņa lūpas pieskārās manai pierei. Un es vēl joprojām esmu tik īsa viņam blakus.

Es ielūkojos viņa acīs, kurās dega uguntiņa, man bija bail. Es tik un tā miršu, mani sakropļos, man ir vajadzīgas zāles,-Stefan! Laid mani prom!-

-Tu zini, ka es nevaru.-

-Tad kāpēc tagad esi ar mani? Man to nevajag. Es negribu tevī atkal iemīlēties. Es negribu aizmirst sāpes. Es negribu mirt, bet man nāksies, jo es zinu daudz ko. Laid mani, lūdzu!-

-Nē, Bella, es nevaru!- viņš pacēla balsi, viņš kliedza, liekot man sarauties un justies vēl mazākai.

-Tad ved mani prom, atpakaļ uz pagrabu. Es negribu būt tev balkus!-caur zobiem izgrūdu.

Puiša sejas izteiksme momentāli mainījās. Viņa acīs vairs nebija tās uguntiņas, bet gan dusmas, kas radīja manī vēl lielākas bailes.

-Ved!-es izkliedzu un nākamajā momentā es atrados guļam uz zemes.

-Tu tiešām domā, ka es tevi vedīšu pie Grega, lai viņš tevi izkropļo, lai novāc?-viņš kliedza,- Bella, es tā nekad nedarītu! Kā tu to nesaproti?- viņš notupās blakus man,- Bella, Bella,-viņš mierīgi noteica,-Es tevi mīlu un neļausu, ka tev kāds dara pāri.-

-Man ir vienalga, ko tu jūti vai nejūti pret mani. Es negribu atrasties tev blakus, vairs ne!- es apsēdos un ielūkojos Stefana acīs,-Ved mani pie Grega, tagad!- es pavēlēju.

-Tu nezini, ko tu dari!-

-Man ir vienalga!- noteicu.

Puisis piecēlās kājās un parāva mani sev līdz. Mēs izsoļojām no mājas un iesēdāmies kādā auto.

Mēs braucām kādu stundu, līdz nonācām pie kādas vecas, lielas mājas.

-Sēdi te!-puisis pavēlēja un izkāpa no auto.

Es paraudzījos apkārt. Nebija neviena, kas redzētu, ka izkāpju no auto. Arī Stefans nebija redzes lokā.

Es atvēru auto durvis un izkāpu no tā. Ieraudzījusi pretī mežu, es skrēju cik spēju uz meža pusi. Man bija jātiek prom, ja vēlējos vēl dzīvot. Un es to patiešām vēlējos.

Viss apkārt satumsa, kas radīja vēl lielākas bailes.

163 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000