Varbūt kāds paspēja izlasīt jau tad, kad uz minūti šī daļa bija aktivizēta, bet tik un tā - vēlos jūs iepazīstināt ar savu jauno stāstu, un ceru, ka jums patiks :)
Spožā saule man iespīdēja acīs. Nepatikā atvēru tās un izlīdu no gultas. Apsēdos uz krēsla un ar acīm pārslidoju pāri istabai.
Bēšās sienas un melnais lamināts mani lutināja.. Mīkstais, baltais paklājs manas kājas ietina mīļumā, bet mazais televizors visu izbojā.
Mana ģimene ir visai nabadzīga. Bet vismaz mums ir palikusi mūsu māja, no treknajiem gadiem, kad viss likās kā paradīzē.
Abiem vecākiem ir minimālā alga, un gali visiem jāsavelk kopā.
Pieeju pie sava plaukta, kurā ir manas drēbes. Visai mazs, bet man vairāk nevajag.
Izvilku no skapja savu apakš veļu un kleitiņu, devos uz vannasistabu.
Paraustīju vannasistabas durvis un sapratu, ka tā pagaidām ir aizņemta.
Nopūtos un nometu mantas uz zemes, bet pati gāju pie mammas.
,,Mamm!"saucu viņu, kad iegāju virtuvē.
Visa māja smaržoja pēc viņas slavenajām pankūciņām. Tik saldas un plānas, ar uzbērtu pūdercukuru, likās nepārspējamas ik reiz, kad gardais kumos ieslīdēja manā mutē.
Smaidīdama iesēdos krēslā pie mazā virtuves galda un uzlūkoju mammu.
,,Ehh, jau atkal gribi?"mamma iesmējās un pasniedza man pāris pankūku.
Uz tām uzbēru pūdercukuru un ar saldu muti to notiesāju.
,,Es šodien braukšu uz pilsētas centru."noteicu.
,,Ar Tedu?"viņa pasmaida.
,,Nav jau cita, kas aizvestu!"noteicu un indīgi uzlūkoju mammu.
,,Labi jau labi!"viņa noteica un uzgrieza man muguru, lai tālāk ceptu savas pankūkas.
Netīro šķīvi ieliku izlietnē un aizskrēju uz vannasistabu.
,,Muļķe!"sīkais brālis noteica.
,,Kretīns!"atcirtu un iegāju telpā.
Novilku netīro veļu un ieliku to veļas grozā.
Iekāpu duškabīnē un nomazgājos, izmazgāju matus.
Izgāju no vannasistabas un, izvairīdamās no brāļiem, ielavījos savā istabà.
,,Vēl tikai viens gads! Tikai viens gads!"mierināju sevi.
Mans brālis - vecākais - ir pilnīgs idiots! Bez zilumiem es nekādīgi nevaru atrasties uz ielas. Mēs katru dienu kavjamies, kaut man jau ir 18!
Bet mazajam ir vien 5, un es viņu dievinu, kaut ik pa reizeij viņš uzkrīt uz nerva.
Iegājusi istabā, piegāju pie skapja un izvilku jaciņu no tā ārā.
Uzvilku arī to mugurā un piegāju pie spoguļa - jauka, kupla, džinsa kleitiņa bez lencītēm un koši dzeltena jaciņa, kopā izskatās tik jauki. Atlika vien uzvilkt savas melnās kediņas un atrast somu, lai jau varētu doties pretī Tedam, ar kuru kopā braukšu uz centru.
Dzīvoju, var teikt, kaut kādos pāķos un tikai retais grib kaut ko sasniegt - tajā skaitā arī es!
,,Tu atkal tiksies ar savu Tediņu?"sīkais ierunājās.
,,Aizver žaunu un tinies prom. Nav viņš mans!"atcirtu un izgāju uz sava balkoniņa.
,,Lai gan man gribētos, lai viņš ir mans..."nopūtu.
http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Neizsapnotais-skupsts-2/719666
