Dažu dziesmu, no visa lielā latviešu dziesmu pūra, vārdi. Vai zini kaut vienai no šīm dziesmām vārdus? Varbūt dziedi korī jeb ansamblī? Vai piedalīsies lāpu gājienā? Šo rakstu izveidoju, jo mūsu mazajai tautai jābūt saliedētai un patriotiskai, lai spētu pastāvēt un mūsu valoda neizmirtu! Esam stipri, tautieši! Saules mūžu Latvijai!
P.s. lielie burti atdala pantiņus
"DAUGAV' ABAS MALAS..."
Daugav' abas malas
Mūžam nesadalās:
I Kurzeme, i Vidzeme,
I Latgale mūsu.
Laime, par mums lemi!
Dod mums mūsu zemi!
Viena mēle, viena dvēsele,
Viena zeme mūsu. /J. Raiņa vārdi/
ES DZIEDĀŠU PAR TEVI, TĒVU ZEME
Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme,
Par tavām druvām vecā līdumā,
Un, kad jau paguršu zem dzīves nastas,
Tad atdusēšos tavā atmatā.
Es dziedāšu par zaļo eglainīti,
Kur tīklus pelēkos auž zirneklītis,
Kur agrā rītā kuplās smilgas bradā
Ar kailām kājām ganiņs bārenītis.
Es dziedāšu par balto birztalīti,
Kur rudens lapas dzeltainītes birst
Un birstot zvana klusu svētvakaru
Tiem ziediem vēlīniem, kas salnā mirst.
Es dziedāšu par teku nomīdīto
No tēviem liepu lūku apavā,
Kur vaidot māte gaitā staigājusi
Un, Dievu pielūgdama, baznīcā.
Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme,
Par tavām druvām vecā līdumā,
Līdz dusēšu reiz klusā smiltainītē
Tur tavā priedulāja pakrēslā. /Tirzmalietes vārdi/
KĀPĒC MAN DZIEDĀT SVEŠU DZIESMU?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan
un svēta, dārga tā ir man.
Kapēc man dziedāt svešu dziesmu,
kur svešas skaņas skan
un sveša doma šķiet?
Kapēc man dziedzāt svešu dziesmu,
man tuva tā, ko dzimtā zeme dzied.
Jau sen šo zemi dziesmu zemi sauc,
te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu...
Jau sen šo zemi tēvu zemi sauc,
te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te mūsu tautas dziesma skan
un svēta, dārga tā ir man. /A. Krūkļa vārdi/
DZIESMA PAR DZIMTENI
Mīla ir kā uguns,
svētā uguns te
vienā vienīgajā
saules pasaulē.
Visu mums var atņemt,
tikai mīlu ne
šaja mūžīgajā
mūsu dzimtenē.
Kokus mums var nocirst,
saknes ārā plēst,
tikai mūsu mīlu,
mīlu nevar dzēst.
Ko tu, cilvēk, domā,
kad tu garām ej
savai vienīgajai,
savai dzimtenei?
Visu mums var atņemt,
tikai mīlu ne
šajā mūžīgajā
mūsu dzimtenē.
Mīla ir kā uguns,
svētā uguns te
vienā vienīgajā
saules pasaulē. /J. Petera vārdi/
SVĒTS MANTOJUMS
Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai,
Un svētīts tas, kas drošs par viņu krīt;
Lai mūžu mūžos zelt un plaukt Dievs ļauj tai
Un saulei liek pār mūsu druvām līt.
Nekur virs zemes neapsveiks tik silti
Vairs mūs neviens, kā apsveic druvas šīs,
Gar kurām augšup slejas bērzu ciltis
Un liepas šalcot veras debesīs.
Par visiem svētumiem, ko sirdī nesam,
Lai šo ikviens sev pirmā vietā liek:
No zeme šīs mēs izauguši esam,
Mums šajā zemē galva jānoliek. /L. Breikša vārdi/
DZIESMA BRĪVAI LATVIJAI
Lai līgo lepna dziesma
Tev, brīvā Latvija!
Kā sauli uzlēcošu
Sirds tevi svecina.
Tu pērle, iznirusi
No dzlemju pusnaktīm;
Kā pērli tevi dārgu
Mēs sirdī glabāsim.
Mēs spodrināsim tevi
Par zvaigzni spožāku,
Lai tautu dižā kronī
Tu mirdzēt mirdzētu!
Lai līgo lepna dziesma
Tev, brīvā Latvija!
Audz liela, skaista, spoža
Kā saule lēcoša! /V. Plūdoņa vārdi/
+