Nu ko! Pēc eksāmeniem esmu atpakaļ ar jaunu daļu!
Kad Rainers, atnāca viņu jau gaidija Patrīcija. Viņai mugurā bija kupla, zila balles kleita, kas patiesībā viņai ļoti labi piestāvēja. Viņa momentā apskāva Raineru un iečukstēja viņam ausī:
"Es zināju, ka tu atnāksi!"
Rainers mierīgi pasmaidīja un viņi abi iegāja iekša. Iekšā jau skanēja mūzika, un bija ieradušies pietiekami daudz viesu. Starp viesiem bija arī Dagnija. Viņa ar Daini istabas stūrī mierīgi mīlinājās. Raineram uz to bija grūti noskatīties. Viņa ienaidnieks un meitene, kuru viņš mīl ir pāris, bet varbūt Patrīcijas dēļ viņam to bija vieglāk paciest, neka, ja viņš būtu atnācis viens.
Patrīcija jau momentā aizvilka Raineru pie galda uz kura atradās daž ne dažādi dzērieni. Rainers, negribēdams izskatīties pēc pēdējā sliņķa uzsauca Patrīcijai šampānieti. Jau pēc pirmās glāzes Patrīcija ieraudzīja Elīnu un aizgāja pie viņas paklačot, atstājot Raineru vienu pašu. Neviļus Rainera skatiens aizslīdēja uz stūri, kur sēdēja Dainis ar Dagniju. Viņi kaut ko sačukstējās un pēc tam uzgāja uz otro stāvu, kur atradās guļamistabas. Jau nākamajā brīdī pie Rainera pieskrēja Patrīcija un aizvilka uz to stūri, kur sēdēja Dainis un Dagnija. Vai tas bija tāpēc, ka Rainers bija jau iedzēris vai arī tāpēc, ka Patrīcija šajā vakarā bija fantastiski skaista viņi kaislīgi istabās stūrī viens otru skūpstija. Ilgi nebija jāgaidi, ka arī viņi jau bija guļamistabā. Viņi ātrumā visas savas drēbes izmētāja pa visu istabu, un tad arī viss notika. Tikai pēc tam kad viņi bija beiguši, Rainers pie sevīm sāka to nožēlot. Viņš bija domājis, ka tas notiks ar viņa iemīļoto meiteni Dagniju. Nākamajā rītā Rainers saņēma īziņu no sveša numura. "Sveiks, jaunais Prezident! Cerams es tevi nepamodināju. Lieta tāda, ka skolas prezidenta vēlēšanas tiek pārcelta uz nākampirmdienu. Atvaino par sagādātajām neērtībām"
No vienas puses Rainers jutās atvieglots. Vismaz tas ir atlikts. Viņš piecēlās sēdus un paskatījās blakus. Patrīcija vēl saldi gulēja. Drīz pie viņiem kāds pieklauvēja. Tas bija Andrejs:
"Čau Rainer! Paklau, ja jūs gribat ēst tad nāciet lejā!"
"Labi, mēs tulīt nāksim."
Tad, kad Andrejs aizvēra durvis, pamodās arī Patrīcija:
"Labrīt, manu zaķīt!"
"Labrīt, Patrīcij!"
"Nu kā gulēji?"
"Labi un kā tu?"
"Blakus tev es vienmēr guļu labi"
"Starpcitu, Andrejs mūs aicināja brokastīs. Iesim?"
"Jā tulīt, zaķīt. Es tikai aiziešu uz tualeti."
Patrīcija noskūpstija Raineru uz vaiga un aizgāja uz tualeti. Pēc tam viņi nogāja lejā. Lejā bija tikai pāris cilvēki. Tur bija Andrejs ar Dārtu, Edijs, Imants, Rūdolfs, Laila un Santa. Rainers skatījās visapkārt, bet Daini ar Dagniju nevarēja atrast. No vienas puses Rainers bija atvieglots redzot, ka viņu nav, jo Rainers sevi uzskatīja par nodevēju un viņš nevarētu paskatīties Dagnijai acīs. No otras puses, viņš gribēja satikt Dagniju un atzīties savās jūtās. Patrīcija turpināja savu izrādīšanos, ka viņi abi ir "kopā". Rainers saprata, ka viņam ir jāpasaka Patrīcijai, ka tas bija pārpratums un, ka tas vairs nekad nedrīkst atkārtoties.
