Pārģērbjoties, Rainers nevarēja saprast, kas šodien īsti notiek. Vecāki uzvedas normāli un tad vēl tā Andreja telefonsaruna, tas viņā radija nesaprašanu. "Vai visa pasaule ir sajukusi prātā?" pie sevīm nodomāja Rainers. Viņš uzvilka žaketi un pasaktījās telefonā. Pulkstenis bija jau astoņi, bet vēl ir japaspēj uz veikalu nopirkt ziedus. Viņš paķēra maku un telefonu un izskrēja no mājām. Rainers nopirka pāris neļķes un skrēja uz skolu. Iejot klasē viņš ieraudzīja, ka tur jau bija Jānis, Imants, Agnese, Edijs, Kristīne un Roberta. Meitenes kā vienmēr sēdēja rindā pie loga, bet puiši sēdēja rindā pie klases durvīm. Rainers apsēdās klases vidējās rindas beigās. Ilgi nebija jāgaida, ka atnāca arī Dainis un uzreiz ieraudzīdams Raineru izteica pirmo repliku:
"O! Mūsu Rainers arī ir atlidojis. Ko tad tu te vēl te esi? Vai tad tev nevajadzēja jau doties lidojumā?"
Rainers šo repliku izlikās nedzirdēdams, un sāka spēlēt telefonā tetri. Pēc kādām piecām minūtēm klasē ienāca arī Andrejs ar Dārtu, kā vienmēr sadevušies rokās. Viņi abi apsēdās tieši pretī Raineram. Raineru tas izbrīnija. Parasti viņi abi sēž klases stūrī. Tajā brīdī viņš atcerējās Andreja telefonsarunu, bet nodomāja, ka viņi vienkārši nolēma nomainīt vietu, un diez vai Dārta piekristu tādai Andeja darbībai. Drīz arī klasē ienāca skolotāja Late un drīz pēc tam arī visi devās uz svinīgo līniju. Svinīgā līnija Raineram likās, ka velkas veselu mūžību. Tad viņš nejauši paskatījās uz Dārtu, kas stāvēja viena, un tad Rainers sāka meklēt Andreju. Andrejs ar Daini un Jēkabu bija pagājuši drusku tālāk un kaut ko sarunājās. Tas Raineram sāka likties pārāk aizdomīgi. Drīz jau arī svinīgā līnija bija beigusies, un visi devās uz savām klasēm. Klasē skolotāja sāka stāstīt atkal veco stāstu, ka visi pa vasaru ir izstiepušies garumā, puiši ir kļuvuši vīrišķīgāki un meitenes skaistākas. Rainers tālāk arī neklausījās ko skolotāja stāstija. Viņš nekādīgi nevarēja saprast šī rīta notikumus. Drīz jau bija tas brīdis kad vajadzēja ievēlēt Klases vecāko, Kultūras ministrus un Sporta ministrus. Tad skolotāja nosauca uzvarētājus. Par Sporta ministriem ievēlēja Daini, Jēkabu, Helēnu un Dārtu. Par kultūras ministriem ievēlēja Elzu un Jēkabu, bet par klases vecāko ievēlēja...Raineru un par viņa vietnieku ievēlēja Agnesi, kas bija klases vecākā jau no sestās klases. Rainers vēl sev ieknieba, lai pārliecinātos vai viņš nesapņo. Sāpēja, tā tad tā ir realitāte. Tagad uz viņa pleciem gulās arī Klases vecākā amats. Pēc tam, kad skolā viss bija izdarīts, Rainers devās uz mājām, bet tad viņš izdzirdēja viņu saucam:
"Rainer, pagaidi!", tas bija Andrejs
"Ko tev vajag?"
"Neko tikai parunāties"
"Nu tad ātri man nav laika"
"Es tevi gribēju apsveikt ar ievēlēšanu. Tu to tiešām esi pelnijis"
"Aha. Paldies."
"Un vēl kas! Rīt pie manis ir baļuks. Nāksi?"
"Nu labi,"
"Labi tad rīt sešos vakarā pie manis."
Un tad Andrejs aizskrēja. Rainers saprata, ka lai par ko runāja Dainis ar Andreju, tas viss notiks pie Andreja, tātad ir jāsagatavojas visam iespējamajam un neiespējamajam.
(+)
