Neatstāj mani (1. daļa): Iepazīšanās ar galveno varoni5

Sveiki visiem maniem spocēniem!

Man ilgu laiku prātā bija viena doma uzrakstīt nelielu stāstu, un nu tagad es esmu saņēmies un nolēmu to publicēt. Ja jums patiks šī daļa, tad izlaidīšu arī pārējo stāstu, un protams, rakstiet ieteikumus komentāros.



Rainers ir parasts puisis, kas jau rudenī ies uz 9. klasi. Viņš ārēji izskatījās pēc puiša, kas varētu sevi aizstāvēt no pilnīgi jeb kā, bet iekšēji viņš bija mazs vājš un nomocīts zēns. Viņš visu skolas laiku bija cietis no pazemojumiem un bailēm, ka viņu pazemos vairāk, ja viņš kādam kaut ko teiks. Kaut arī viņš nebija viens, viņš jutās viens, gan mājās, gan skolā. Pazemojuma dēļ, viņš divas reizes bija domājis par pašnāvību, bet tā arī nav spējis to paveikt.

Pēc izskata viņš izskatās pēc aziāta, kaut arī viņš ir latvietis un viņa radu rakstos ir tikai zviedri, poļi, vācieši un protams arī latvieši. Rainers ir “īsts latvietis”, kas savos 15 gados sver jau 103 kg. Tieši sava izskata dēļ viņu arī pazemo. Par viņu smējās arī tad kad viņš sāka sportot saucot viņu par “resno cūku, kas izbēdzis no aizgalda” un tieši tāpēc viņš pārtrauca sportot.

Savas sakrātās dusmas viņš izgāza savas dusmas pret savu jaunāko māsu Karlīnu, kura mācās 3. klasē. Viņš viņu kaitināja un sita. Rainers to darīja arī greizsirdības dēļ, jo viņa māsai veicās visur kur viņam neveicās. Karlīna mācījās uz 8, 9 un 10, bet Rainers bija knapi sekmīgs. Karlīnai bija arī ļoti daudz draudzenes, bet Raineram Karlīnas vecumā nebija neviena drauga. Karlīna vienmēr bija vecāku mīļākais bērns, bet par Raineru vecāki sāka interesēties tikai tad, kad viņš bija savārījis kaut kādas ziepes vai bija dabūjis atzīmi kas bija zemāka par 6. Rainers nejūtas labi, ne skolā, ne mājās. Vienīgā vieta kur viņš tiešām jutās labi, bija tuvējais ezers kur viņš bija tikai viņš un daba…