Tākā man šodien nekā nau jums būs divas daļiņas un rīt man ir dzimšanas diena tāpēc viss ticamāk, ka rīt daļas nebūs, bet šodien ir tāpēc izbaudat:).
Iegāju mājā un pie manis pieskrēja Dāvis un cieši apskāva.
-Tu pulkstenī vispār skaties-ļoti uztraucies un mazliet dusmīgs noteica.
-Es biju slimnīcā, tu tak zini.-diezgan klusu noteicu jo biju pārgurusi un neko nebiju ēdusi, tāpēc domāju, ka to dzirdēja tikai Dāvis.
-Nāc uzēd.-es tikai piekrītoši pamāju ar galvu jo patiešām biju nogurusi.
-Klāj vaļā kā gāja.-mani mudināja Alise.
-Mēs salabām, bet kopā neesam un es šaubos, ka būsim. -diezgan bēdīgi noteicu.
-Tu pati pie visa esi vainīga, pati čakarē savu dzīvi.-Alise nobļāva un es piecēlos no galda un viņai atbildēju nezinu kur dabūju spēkus, bet es bļāvu.
-Labi, ja jau ti tā domā, domā vien tālāk paliksi bez labākās draudzenes.-noteicu aizgāju uz koridori paņēmu jaku un izskrēju ārā dzirdēju, ka kāds man skrien pakaļ un neskatīdamies nokliedzu.
-Alise vācies.
-Gab tas esmu es.-tas bija Dāvis.
-Es vēlos palikt viena.-noteicu un cerīgi uz viņu paskatījos, tas nozīmēja to, ka vēlos lai viņš mani atstāj vienu.
-Nekādā gadījumā.-tā mēs uzsākām pastaigu klusējām kādas 10 minūtes tad man apnika un es pārtraucu klusumu.
-Kādēļ visi mani tik ļoti sāpina?-jautāju Dāvim un man pār seju notecēja dažas asaras.
-Jo visi domā, ka tu esi vāja un grib tevi salaust, bet nevienam tas neizdodas jo tu esi stipra pat ļoti stipra nepazīstu nevienu meiteni kura kautko tādu spētu pārciest.
-Pazīsti.-noteicu un mazliet iesmējos.
-Kuru.-Dāvis nesaprašanā pajautāja.
-Mani muļķīt.
-Ah pareizi.-mēs abi sākām smities un tad Dāvis mani noskūpstīja es ļāvos šis skūpstam tas, bija mīlestības pilns.
-Cik sen es to vēlējos izdarīt.-Dāvis atrāvies no mani noteica, bet es tikai pasmaidīju.
-Var tev uzdot jautājumu.-Dāvis jau nopietnāk skatījās.
-Droši jautā.-mani zinkāre sāka mocīt nost.
-Būsi mana meitene.-es biju apstūlbusi, bet atbildēju ar skaistu.
-Jāā.-šoreiz es biju tā kas piagāja pie Dāvja un viņu noskūpstīju tā mēs vēl staigājām kādu stundu tad devāmies uz mājām Dāvis mani pavadīja līdz manai istabai un uz atvadām sekoja kārtējais kūpsts iegāju istabā, iekritu gūltā un momentā aizmigu.
Nu re kā jau vēlējāties viņa ir kopā ar Dāvi, bet pārāk nesapriecājaties.Vakara būs vēlviena
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ne-tu-esi-stipra17/720084
