20:00 Es atveru acis. Zeme! Es atrodos uz zemes, cik tā ir mīksta un silta. Pag... zeme nav silta un mīksta, ir ziema. Paskatos, kur atrodos. Paklājs. Interesanti, kā es šeit nokļuvu. Pieceļos, ieraugu uz galda bongu. Mana mīla, kā gan noilgojos.
20:15 Es sapīpējos. Un atradu tabletes, kuras biju noslēpis bikšu kabatā. Cik aizraujoši! Tagad varu beidzot satikt savus vecos draugus, vienradžus.
21:00 Pie manis atnāca draugs. Viņš no manis paņēma naudu, lai gan man likās, ka man tādas nav un par pateicību, man iedeva tabletītes. Par tabletēm es vienmēr priecājos.
21:30 Es aizdomājos par to, kāpēc cilvēk ir izgudrojuši zeķes. Laikam, lai uzlabotu sev garīgo. Manas zeķes bija spilgti zaļas. Interesanti, zaļo krāsu kurš izgudroja? Kurš izdomāja, ka debesis ir zaļas un zāle ir zila. Zālīte, vajag vēl zālīti.
22:00 Uzaicināju savus labākos čomus pie sevis. Es gan viņus pazīstu tikai pāris minūtes, bet viņi man prasīja uzpīpēt. Es esmu labs cilvēks, neatsaku palīdzību un piedāvāju viņiem uztīt vienu kāsi.
23:00 Tusiņš ievilkās, man kāds uzsita zilu aci, jo es aiztiku to ko man nedrīkst aiztikt. Tas ka dzīvoklis pieder man, nevienu neinteresē.
00:00 Izlēmām iet ārā. Beigās sanāca, ka paliku viens. Bet tas mani nesarūgtināja, tādiem gadījumiem man ir manas tabletītes.
01:00 Satiku savus draugus, vienradžus. Pakoķetēju ar stabu. Interesanta man dzīve. Jāiet gulēt.
04:00 Beidzot tiku mājās, kadri ir pazuduši no manas dzīves uz visu mūžu. Bet es pie tā pieradu, es sadzīvošu un, loģiski, iešu gulēt.
+
Kaut arī nepārāk patīk tie visi dienasgrāmatu stila raksti, bet šitas dažās vietās lika pasmieties.
