Kluss vakars pārņem Ogres Zilos kalnus. Divi jaunieši vēro saulrietu un priecājās. Visapkārt ir pilnīga idille un laime. Skūpsti seko skūpstiem, kā jau starp diviem traki iemīlējušiem jauniešiem. šur tur čivināja putni, pūta maigs vējiņš, ūdeni kustināja zivju lēcienu radītie riņķi...Nekas nevarēja likties lieliskāk. Abi jaunieši devās uz savu telti, lai turpinātu savas mīlestības izpausmes noslēgtākā un citu acīm mazāk redzamā telpā.
Abi jaunieši ielīda teltī un nodevās mīlas izpausmēm fiziskā veidā. Beiguši abī arī, turpat, teltī saldi iemiga. Nakts vidū jauniešus pamodināja spalgs kliedziens. Puisis ietinies savā džemperī un pusuzrautās apakšbiksēs izlēca no telts, kamēr meitene strauji ģērbās. Atskanēja vel viens kliedziens. Ja pirmais kliedziens šķita tāds it kā, kādam tiktu darīts pāri, tad šis kliedziens jau atgādināja ļaunus smieklus vai niknu prieku. Trešais kliedziens jau skanēja pavisam tuvu. Meitene beidzot bija saģērbusies un iznāca no telts. Viņa nekur neredzeja savu puisi. Domādama, ka viņš gan jau ir aizskrējis meklēt kliedziena radītāju meitene izlēma atgriezties teltī un izsaukt policiju. Kaut kas viņai lika domāt, ka ir noticis noziegums.
Puisis patiešam bija aizskrējis talāk, meklēt, kas rada kliedzienus, bet viņs neko neatrada. Atgriezies pie savas telts viņs ieraudzīja to, ka telts ir burtiski saplosīta. Viņa meitene bija pazudusi. Viņs sauca savu meiteni, taču bez panākumiem. Piegajis pie kāda no krūmiem viņš atrada savas meitenes botu. Parāvis botu viņš saprata, ka turpat ir arī viņa meitene. Nedzīva viņa bija iegrūsta krūmos. Viņas rīkle bija pārgriezta un drēbes pārplēstas. Tumsā varēja saredzēt vairakas durtas brūces. Tās bija lielas un dziļas. Skatoties savas meitenes nedzīvajā skatienā puisis sāka raudāt. Tā bija viņa lielākā kļūda. Mirklī, kad viņš cēlās, lai dotos uz viņa telts paliekām un paņemtu savu telefonu, lai izsauktu policiju un arī pastāstītu skumjās vēstis meitenes vecakiem, viņu caurdūra milzīga naža asmens. Puisis pagriezās, lai ieraudzītu, ka slepkava ir milzīgs tēvainis, kurš savu seju slēpa aiz baikera bandanas... Viss ko puisis paspēja pateikt pirms zaudēja samaņu un pēcāk arī dzīvību bija:”Kāpēc?” Slepkava ne vārda neatbildēja un devās prom...
