Sveiciens visiem.
Lai cik dīvaini nešķistu.. Visa šī aizraušanās ar dzejas rakstīšanu , vijas ap vienu un to pašu stāstu manā ikdienā , kurš ik pa laikam norimstas un dodas prom , bet, tajā pašā laikā , pēc brīža jau ir atpakaļ. Katru reizi atgadās kas savādāks, katrs piedzīvojums un mirklis ir cits no cita atšķirīgs. Varbūt noskaņa un zem rindām esošais zemteksts ir uz vienu tēmu tendēts , stāsts ap to ir pavisam cits. Tas nu lūk ir tas, ko varu pateikt par šo. Tapis bezmiega naktī īsi pirms laika , kad būtu jādodas darbos.
Platu soli atpakaļ sperot,
Kā ar vēzienu,
Atstājot tagadnes nākotni,
Pilnīgi vienu.
Tverot aiz rokas.
Es nespētu vērot,
Kā tā projām dodas,
Samtā, tumšsarkanā tērpta.
Tagadnes nākotne vienatnē gaida,
Atstātu pilnīgi vienu.
Tā signālus griezīgus raida,
Viņa gaida..
Ļaus mierīgi,ar jūtām un glanci,
Pagātni paņemt sev līdzās,
"Lai tā plūst manās dzīslās."
Tagadnes nākotnē
"Hope , you enjoyed"
