local-stats-pixel fb-conv-api

Mūžīgie jautājumi.18

320 7

Ko es viņiem varu palīdzēt?

Ko man kāds varētu palīdzēt šādā reizē?

320 7 18 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 18

0/2000

Nav vārdu..

6 0 atbildēt

Dažos gadījumos tev nepietiks ar parastu būšanu līdzās !

5 0 atbildēt

man šitas jau bija pie favorītiem :D bet vēl pārlasiju. 

mans viedoklis par šo visu ir plašs un daudzpusīgs, tāpēc pamēģināšu īsāk. 

cilvēki ir dažādi un dažādi arī ir dzīves uzskati. piemēram viens kuram nav gandrīz nekā var būt laimīgs ja viņš tā domā, un cits kam ir gandrīz viss var būt nelaimīgs vienmēr, tāpēc lai ar kādi apstākļi, galvenais ir kā tu pats uzskati kā tev ir - cik labi un cik slikti. 

zinu cilvēku(s) kurš visu laiku pārsvarā ir dusmīgs un kašķīgs un tā jau daudzus gadus. nekas viņam nepatīk, par visu sūdzas un īgņojas, pacieš visas mokas un kaites, bet dzīvot grib. un tīri reāli man bija radinieks ko atceros no bērnības - tāds jautrs un dzīvespriecīgs cilvēks, vienmēr kopā ar savējiem un pēkšņi uztaisija pašnāvību. secinājumi - varbūt pirmajam iekšēji tik ļoti neuztrauca viss nepatīkamais un viņam nebija pretenziju tā dzīvot, un otrajam varbūt sirdī nebija dzīves piepildijuma sajūtas un viņš to maskēja kā vien spēja.

man un daudziem citiem ir ļoti paveicies ka ir kur dzīvot, ir ko ēst, kur strādāt un daudz iespēju. bet vismaz manā dzīvē ir bijis tā ka vienalga kā man iet ir samērā līdzīgi labi un slikti, tas ir tā ka - agrāk kad nepelniju neko un cita neviena tāda ļoti tuva nebija, man bija brīvais laiks kurā es varēju darīt visu ko vēlējos (iespēju robežās) un tagad kad es esmu sasaistīts ar ikdienas dzīvi kur jādara daudzas lietas man ir kāds tuvs cilvēks un vairāk iespējas, bet es jūtos tikpat labi, tikai savādāk. 

vēl es vienmēr iekšēji esmu izjutis visdrausmīgākos brīžus un šausmīgākās sajūtas, bet ne jau kad kādu esmu zaudējis, vai nekas nesanāk un ir briesmīgi apstākļi, nē, tas ir iekšēji. piemēram - salauzu kāju, zaudēju mājdzīvnieku, un nav ko ēst - ja gadās, tad varu būt pat ļoti pozitīvs pats no sevis, ja ne tad uztvertu to normāli kā visi citi. arī bija gadijums - biju ar savējiem, pēc izklaidēm atradāmies ēstuvē ar garšīgiem ēdieniem, skanēja mūzika, citi priecājās, viss bij jauki, man nekur nekas nesāpēja, bet es tāds sēdēju mēģinot atdarināt smaidu un viltoti izpaust prieku bet iekšēji jutos itkā mirtu, ilgstoši un mokoši, nebeidzami, tieši tajā brīdī.protams tas viss ja gadās, ne jau vienmēr. 

manuprāt katrs kurš izjūt labākos laimes brīžus ir izjutis spēcīgākās skumju sajūtas. tā tam būs būt, visam cik + tik -.  

ko es gribēju teikt. īsti vairs neatceros izmurgojies caur prāta džungļiem, bet anyway - interesants teksts. skumjais un drūmais vienmēr piesaista. 

3 0 atbildēt

Man ir tendence rakstīt ar stila kļūdām , bet nu šeit... :D

Raksts ne-raksts , bet vismaz ir garumzīmes, kas drīz spokos laikam kļūs par raritāti.

3 0 atbildēt

Beidzot kas nopietns :)

3 0 atbildēt

Spēcīgi... 

2 0 atbildēt

spēcīgi.. :)

1 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt

+++

0 0 atbildēt

skaisti...

0 0 atbildēt

ar būšanu līdzās ne vienmēr ir pietiekami....

0 0 atbildēt

baisi   loti  baisiemotion

0 0 atbildēt

Labs rakts! man patika, un + no mani

0 0 atbildēt

Es vienīgais pamanīju, ka tie nav jautājumi, bet gan parasti teikumi ar jautājuma zīmēm baigās? emotion

3 5 atbildēt

Un kāda mārrutka pēc tik drūmas raksta ilustrācijas?

0 2 atbildēt

Cilvēk mīļai tas taču jau ir biji!

0 4 atbildēt