local-stats-pixel fb-conv-api

Mēs visi esam cilvēki!2

55 0

Mēs visi gribam dzīvot. Es atvainojos, sirds sāp. Vienkārši dažiem liekas, ka viņi ir labāki par citiem, jā zinu, daudz apspriesta tēma, bet nu tāpat.

Man sāp sirds par citu cilvēku nejūtību, neiejūtību, vienaldzību. Un ir arī vēl sliktāki gadījumi. Kāpēc citiem ir jācieš vairāk? Kāpēc man ir jācieš vairāk? Kāpēc mums tas ir vienaldzīgi. Te iet runa par jūtām. Mēs visi gribam dzīvot, mīlēt un sajust vienlīdzīgi, bet vienaldzība to neatļauj. Kāpēc mēs ielaižam sevī vienaldzību? Kāpēc mēs vispār esam cilvēki?

Cilvēki ir neiejūtigi. Es domāju, ka tas ir cilvēkus vislabāk raksturojošais vārds. Neiejūtība. Neiejūtība ir visa sakne. Beigās mēs visi atgriežamies pie saknes. Vispirms neiejūtība, tad pazemošana un tad...viss, beigas, atā. Un man sāp. Runa nav tikai par mani. Agri vai vēlu visi piedzīvos neiejūtību.Kaut vai uz dažām minūtēm visi sajutīsies sliktāki kā pārējie. Un kas pie tā vainas? Neiejūtība. Bet kāpēc mēs esam tik neiejūtīgi?

Pasaulē ir vairāk kā septiņi miljardi iedzīvotāju. Un mēs visi septiņi miljardi esam vienlīdzīgi. Mēs esam vienādi. Es esmu tāda pati kā citi cilvēki man līdzās, bet, ja es izdaru kaut ko nepareizi, tad man ir jājūtas citādi, tad es izjūtu nosodījumu. Kāpēc es nedrīkstētu atšķirties? Kāpēc mēs nevaram justies kā cilvēki, ja mēs esam cilvēki? Kāpēc mani nav jāciena, ja es esmu savādāka? Kāpēc es esmu tā sliktākā nevis tie pārējie?

Kāpēc mums ir jādzīvo pēc noteiktiem standartiem, kururs noteikuši neiejūtīgie? Es dažreiz vienkārši gribu visiem pateikt la viņi iet paši zina kur...un es to pasaku. Tā ir neiejūtība. Vienaldzība, kas pārņem mūs visus, mūsu prātus, mūsu sirdis, mūsu ķermeņus. Mēs visi kļustam vienādi, mēs visi sekojam kaut kam, kaut kādai modei...Un tad vienmēr atrodās kāds kurš saka, ka viņš nu gan nē, viņš tā nedarot, bet cilvēki mainās. Cilvēki varētu manīties uz labo pusi, bet cilvēki mainās, un kļūst vienaldzīgi. Un ne jau vienaldzīgi pret kuru katru, bet pret dzīviem cilvēkiem, pret sevi. Es arī mainījos, es arī agrāk teicu, ka es esmu tāda un šitāda, bet es mainījos, es paliku tāda pati kā visi citi, es paliku vienaldzīga. Un tagad man sāp sirds, tikai tāpēc, ka eksistē neiejūtība.

Mēs visi gribam būt laimīgi. Tikai varaskāre, nicinājums, mantkārība un neiejūtība mums neļauj būt laimīgiem. Kāpēc mēs neļaujam citiem būt laimīgiem? Vai mums skauž? Vai arī mēs esam vienkārši vienaldzīgi?

Kāpēc man ir jādara tas, ko grib citi? Kāpēc man ir jāpakļaujas vispār pieņemtajiem principiem? Kāpēc es nevaru būt tā, kas tos nosaka, tā kura pasaka, kā būs jādara citiem? Kāpēc es nevaru darīt ko es gribu? Kāpēc mani atstumj, apsmej, izturas neiejūtīgi, ja es izdaru savādāk, nevis tā kā vajag?

Es gribu dzīvot pilnvērtīgi cilvēka dzīvi. Es gribu tikt uzklausīta, sadzirdēta un atbalstīta. Un es gribu, lai mēs visi gribam, lai visi ir sadzirdēti. Es gribu lai jūs neiejūtīgie vairs neesat neiejūtīgi. Kāpēc mēs neieklausāmies citos? Kāpēc mūs atstumj, ja ieklausāmies? Ko mēs esam nodarījuši cilvēcei, ka viņa mums tā atspēlējas? Kāpēc cilvēki ir neiejūtīgi? Kāpēc mēs esam neiejūtīgi? Kāpēc mēs esam cilvēki? Paldies, ka es dzīvoju, paldies par to, ka man ir tāda iespēja, bet kāpēc šeit? Kāpēc starp cilvēkiem?

Kāpēc mēs esam šajā slazdā, ko sauc par cilvēci?

55 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Vienlīdzība nekad nav bijusi, jau no pašiem pirmsākumiem. 

2 0 atbildēt

''Viss ir tā, kā ir, un būs tā, kā būs.'' 

                                                                 Jūnass Jūnasons

0 0 atbildēt