local-stats-pixel fb-conv-api

Mēness Saules gaismā (10)3

10.Nodaļa

Jau divas stundas es atrados Eleonoras slimnīcas palāta durvju priekšā. Mans ķermenis bija kā ugunīs no panikas, kura man uzmācās kā izsalcis zvērs. Es centos sevi nomierināt ar dziļiem elpas vilcieniem un uzmundrinošiem vārdiem, par to, ka Eleonorai viss būs kārtībā, viņai nebūs nekādas letālas traumas. Bet vārdi uz mani neiedarbojās, jo manas domas visu laiku aizpeldēja pie Eleonoras nekustīgā, guļošā ķermeņa, ko es biju redzējusi tikai pāris stundas iepriekš.

* * *

Tikko Džeimss pateica, ka Eleonora ir nokritusi pa trepēm, es momentāli jutu savu elpošanu apstājamies. Mans ķermenis sāka trīcēt un pirms kāds paspēja ko pateikt, es metos iekšā mājā un visus pagrūžos malā, skrēju pie trepēm, kur bija sapulcējušies bars ar cilvēkiem.

Kad es nometos zemē uz ceļiem pie savas draudzenes, es saķēru plaukstās viņas seju un gaidīju, kad Eleonora atvērs acis, bet nekas nenotika. Uz brīdi man pat likās, ka viņa neelpo, bet tad es sajutu viņas silto elpu uz savas plaukstas un mana sirds mazliet nomierinājās. Tajā brīdī pie manis atskrēja arī Džeimss un Teo ar saviem draugiem, bet izņemot Teo, neviens no viņiem nenotupās blakus pie Eleonoras.

-Mums jāaiznes viņa uz dīvāna. – To noteicis Džeims jau pieliecās, lai paņemtu Eleonoru rokās, kad negaidot Teo stipri apstādināja Džeimsu pusceļā ar stipru plaukstas triecienu pret blondā zēna krūtīm. -Kas tev kaiš? – Džeimsa balss tonis palika ļoti dusmīgs un pēc pieredzes es zināju, ka tas pie nekā laba nevedīs. Es jau grasījos iejaukties un prasīt Teo, kāpēc viņš neļauj Džeimsam nest Eleonoras uz dīvāna, kad Teo pats ierunājās.

-Tas būtu stulbākais, ko vari izdarīt. Viņai var būt traumēts mugurkauls un, ja viņas tagad cels, tad var tikai visu pasliktināt. – Uz brīdi es apstulbu, jo man nebija ne jausmas, ka Teo ko tādu zināja, bet tad es atcerējos savas panikas lēkmes incidentu skolā un cik mierīgi viņš ar mani runāja un uzreiz zināja, ko darīt.

-Un kā tu to vari zināt? Baigais ārsts esi vai? – Džeimsa balss tonis tikai pasliktinājās ar katru vārdu ko viņš sacīja. Es jutu Teo sasprindzināmies un tad pēkšņi viņš vairs neatradās man blakus, bet gan stāvēja kājās pretī Džeimsam. Viss notika tik ātri, ka es nepaspēju pat neko pateikt, kad Teo dūre jau lidoja Džeimsa sejā. Zēns laikam tiešām nebija gaidījis šo sitienu, jo viņš nepaspēja nobloķēt Teo dūri un ar smagu kritienu nokrita uz zemes. Viss lielais cilvēku pūlis mums apkārt ieelsās un mazliet atkāpās.

-Tas par lielo muti. – Es biju domājusi, ka Teo leks Džeimsam virsū un viņu piekaus, bet tā vietā Teo notupās man atpakaļ blakus un paraudzīja Eleonoras pulsu. Viņš visu darīja tik maigi un viegli, lai gan viņa seja bija pilna ar dusmām un puiša krūtis smagi cēlās katru reizi, kad viņš ieelpoja vai izelpoja. Es pavēros prom no Eleonoras tieši tajā brīdī, kad Džeimss bija piecēlies kājās un ar dusmu pilnu sejas izteiksmi metās Teo virsū, bet pusceļā viņu apstādināja Teo brālis Harijs un Alekss.

-Ignorē viņus un labāk paprasi vai kāds jau ir pazvanījis ātrajai palīdzībai. – Teo balss man blakus bija tik nomierinoša, lai gan viņa sejā mājoja pilnīgi pretējas sajūtas, ka es pat uz brīdi apstulbu un nezināju ko darīt.

Kad ātrā palīdzība bija atbraukusi un Eleonora bija aizvesta, lielākā daļa no jauniešiem sāka ātri pazust, jo visiem bija bail, ka neatbrauc policija un neatrod visu alkoholu. Vienīgie, kas vēl palika mājā bija Veronika ar pāris karsējām, kuras paliek pie viņas pa nakti, Teo ar saviem draugiem, Džeimss ar dažiem saviem komandas biedriem un es, jo Teo man neļāva uzreiz skriet Eleonorai pakaļ. Viņš redzēja kādā šoka stāvoklī es biju, tāpēc lika man vismaz divdesmit minūtes šeit vēl palikt un nomierināties pirms skrienu uz slimnīcu.

Es sēdēju Veronikas mājas pagalmā uz lieveņa un vēros naksnīgajās debesīs, kurās mirgoja daudz mazu zvaigžņu. Mans prāts nevarēja sagremot abus šīs dienas briesmīgos notikumus, kas ietvēra tieši tos cilvēkus, kurus mīlu. Šodiena sākās un nobeidzās, kā viena liela neveiksme.

Es nezinu, cik ilgi es viena sēdēju ārā, bet droši vien bija pagājis jau kāds laiks, kad es izdzirdēju atveramies durvis man aiz muguras. Es nepagriezos, lai paskatītos, kas ir atnācis, jo es biju pārliecināta, ka tas bija Teo, bet mani pārsteidza Džeimsa balss man tieši pie auss.

-Kā tu jūties? – Es pacēlu savu galvu, kuru biju atbalstījusi pret ceļiem un pavēros zēna zilajās acīs. Naksnīgās debess gaismā Džeimsa gaišās, debeszilās acis vairāk līdzinājās jūras krāsai, kad tajā bija sacēlusies vētra. Es ilgi vēros viņa skaistajās acīs pirms atbildēju uz viņa jautājumu.

-Briesmīgi. – Kad atbilde bija iznākusi pār manām lūpām, es atkal novērsos un turpināju vērot tumšās debesis, bet es vēl joprojām jutu puiša skatienu, kurš bija vērsts pret mani. Pēkšņi es sajutu Džeimsa pirkstus zem sava zoda un viņš pagrieza manu galvu atpakaļ tā, ka mūsu acis atkal sastapās. Es jutu savu ķermeni sasprindzināmies. Ak nē, ko tu dari.

-Džeimss… - es nočukstēju un jutu viņu pieliecamies man tuvāk. Mūsu sejas bija tikai pāris centimetru attālumā viena no otras un es jutu viņa elpu uz savām lūpām. Lūdzu nē.

-Robin, lūdzu neizslēdz mani atkal. Dod man vēl vienu iespēju. – Es zināju, ka viņš mani grib noskūpstīt un, lai kā es centos pavirzīt savu galvu nost, viņš vilka manu zodu tuvāk viņējam. Mans acis bija tik ļoti ieplestas un mana sirds sitās kā negudra, jo es jutos iesprostota viņa tvērienā, no kura es nekā nevarēju izlauzties.

-Džeimss nē…

Tieši brīdi pirms mūsu lūpas būtu saskarušās, atvērās pagalma durvis. Tas izsita Džeimsu no mirkļa un es varēju izrauties no viņa tvēriena. Kad mans skatiens pievērsās atnācējam, manas acis sastapās ar Teo kurš vērās manī ar pārsteigtu skatienu. Bet šis pārsteigums viņā bija tikai uz sekundi, pirms zēna sejas izteiksme palika auksta.

-Es gribēju jautāt vai negribi, lai tevi aizvedu uz slimnīcu, bet… - Pirms Teo paspēja kaut ko citu pateikt, es pielecu kājās un atbildēju, ka jā. Mana sirds atkal iesāpējās, kad iedomājos par savu draudzeni. Stāvoklis, kādā mediķi aizveda Eleonoru nebija tas labākais, bet viņi bija pateicīgi, ka nepārvietojām viņu uz dīvāna, jo Teo bija taisnība, tas visu būtu padarījis sliktāku.

Nonākot pie slimnīcas un nokāpjot no Teo motocikla, es knapi paspēju viņam pateikt ‘paldies’, pirms viņš aizmetās prom no manis. No sākuma es biju mazliet apjukusi, jo man nebija ne jausmas, kas viņu tik ļoti sadusmoja, bet man šobrīd nebija laika uztraukties par Teo, tāpēc es pagriezos pret slimnīcu un gāju meklēt savu draudzeni.

* * *

109 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000
Perfekti!!!! Ideāli!!!!!!! Mīlu!!!!! Nākamo!!!!!❤❤❤❤❤😍😍😍😍😍😍😍💗💖💓💓💖💗💜💜💓💖💗💖💖💓💜💜❤❤❤😍😍😍❤❤❤😍😍
2 0 atbildēt

emotion 

1 0 atbildēt