Tumsa. Viena vienīga tumsa. Pēkšņi nozibsnīja gaismas stars un viss kļuva gaišs. Un tur atkal tas bija.. Vilks ar ledus aukstām acīm un sniegbaltu kažoku. Viņš lēni aplūkoja apkārtni, un saspicējis ausis, paspēra soli manā virzienā. Aplūkoju viņa ķepu. Tā bija manu divu dūru lielumā. Vilks nudien bija milzīgs. Pēkšņi viņš saausās un palūkojās man pār plecu. Es biju pārāk nobijusies, lai elpotu, kur nu vēl pagriestu galvu uz aizmuguri. Pēkšņi radījums izdvesa dobju, rūcošu skaņu. Tā spalva bija saslējusies gaisā un zobi atņirgti. Tad tas notika.. viņš skaļi ierēcās un metās man virsū. Atkal tumsa. Visa pasaule sagriezās kājām gaisā.
Tad es pamodos no mātes sauciena, ka laiks celties. Nolādēts, viņa nudien māk mani nelaikā pamodināt. Jau pēdējos trīs mēnešus redzu vienu un to pašu sapni, bet nekad līdz galam. Varbūt mans prāts nevēlas, lai redzu savu saplosīto ķermeni? Bet varbūt vilks mani nemaz neaizskāra..?
- Zoja, tu celies vai nē? Velns ar ārā, meitēn, ja tu nokavēsi pirmo skolas dienu, nomizošu tevi tā, ka pasēdēt nevarēsi! – māte pikti bļāva no pirmā stāva.
- Ceļos, ceļos. Dod man pāris minūtes laika. – noņurdēju viņai pretī. Šaubos, ka viņa to dzirdēja, bet kāda gan starpība.
Negribīgi izcēlu no gultas vienu kāju, tad otru. Viss ķermenis šodien pretojās man. Nav jau arī par ko brīnīties... septītā skola divu gadu laikā. Un šī man ir pirmspēdējā klase. Bet ko gan citu var iesākt, ja tēvam regulāri mainās darba vietas? Mums nākas tikai paciest. Atmetu domas pie malas un sāku taisīties. Iznākusi no dušas, uzrāvu mugurā iepriekšējā vakarā sagatavotās drēbes, izžāvēju savus garos, sudrabotos matus un uzliku kosmētiku. Paskatījos spogulī un biju apmierināta ar savu izskatu. Pārmetusi mugursomu pār plecu devos uz pirmo stāvu. Pāris minūtes centos atcerēties kurā virzienā bija virtuve, jo tikai vakar šeit ievācāmies. Ieejot virtuvē apskāvu mammu un sāku tiesāt savas brokastis. Tikai mamma māk pagatavot manas mīļākās pankūkas. Sēdēju klusumā un izbaudīju.
- Mums jābrauc. – pēc pāris minūtēm ierunājās mamma un paķērusi mašīnas atslēgas devās uz mašīnu.
Iekāpu mašīnā un mēs uzsākām ceļu. Ārā bija vēls rudens. Koku lapas jau bija nobirušas un bija jūtamas nelielas, vēsas vēja pūsmas.
-Neesi uztraukusies? – mamma jautāja pacēlusi kreiso uzaci un lūkojoties uz mani.
- Pēc piektās skolu maiņas sapratu, ka nav jēgas.
- Zoja, es saprotu, ka tev nav viegli, bet tāda ir dzīve. Ne vienmēr viss būs mierīgi un perfekti. - māte nopūtās.
- Kā teiksi.. – nomurmināju sev zem degungala.
Pagriezu galvu uz logu un sāku vērot apkārtni. Viss bija tik pelēks un drūms, apkārt varēja vērot tikai nedaudzus cilvēku siluetus. Tā kādu brīdi gremdējos domās, līdz jutu, ka mamma samazina lēnām ātrumu un mēs iebraucām skolas stāvlaukumā. Izkāpu no mazā sudrabotā audi, pasacījos mammai par atvešanu un devos ieejas durvju virzienā. Skola bija liela , bet drūma kā viss cits šajā pilsētā. Piegājusi pie durvīm apstājos un uzlūkoju uzrakstu virs tām. Lilburnas vidusskola.
- Tātad, atceries, Zoja, ka tev nav ar nevienu jārunā. Vienkārši ieiesi skolā, novilksi dienu un pa taisno uz mājām. Nebūs tik traki. – klusām čukstēju pie sevis ar domu, ka tas palīdzēs tikt man cauri visam šim.
Pēdējo reizi ievilku plaušās svaigo gaisu un paspēru pirmo soli skolā. Gaiteņi bija pārpildīti ar laimīgām un ne tik laimīgām sejām. Centos atrast savu skapīti visā tajā lielajā pūlī. Kad beidzot to biju izdarījusi, varēju nedaudz uzelpot. Sāku skapītī krāmēt somas saturu, bet pēkšņi skapīša durvis ar joni aizcirtās un jutu vēsu elpu sev uz kakla. Strauji pagriezos, bet aiz manis neviena nebija. Satrūkusies paķēru somu un metos uz klases pusi. Metos iekšā klasē, bet aiz kaut kā aizķēros un piezemējos ar skaļu būkšķi. Man tika pievērsti vairāki acu pāri. Lieliski, apkaunoju sevi jau pirmajā dienā. Centos sevi uzraut augšā, bet kāds mani bija ar kāju piespiedis pie zemes. Augums pieliecās man tuvāk, uzpūta tik vēsu elpu, ka man pat zosāda uzmetās.
- Sveicināta, jauniņā, savā ellē. – raupja puiša balss noteica
Pagriezu galvu un pamanīju viņa acis. Tik ledaini zilas. Es viņas biju kaut kur redzējusi. Tikai kur?
