Meklējumos #42

*IERAKSTS DIENASGRĀMATĀ*

Dārgā dienasgrāmata, pēdējā laikā tik daudz kas ir noticis, ka pat nav bijis brīvs brīdis pieķerties rakstīšanai.
Eksāmeni ir nokārtoti un dzīve, šķiet, rit lieliski!
Esmu satuvinājusies ar Samantu, līdz ar to arī attiecības ar tēti ir krietni uzlabojušās.
Pēdējās dienas biežāk pavadam kopā laiku, man tiek dota brīvāka vaļa un es vairāk par sevi rūpējos. Dzimšanas diena ir pagājusi un parcik esmu "oficiāli pilngadīga" arī vairāk uzturos ārpus mājas, protams, ne ilgāk kā dažas stundas.
Man ļoti patīk iepirkties kopā ar Samantu, bieži apspriežamies par viņas pašsajūtu, gaidāmo mazuli un darāmo lietu sarakstu.
Šķiet viss sāk nokārtoties, bet ir viens liels BET.
Kopš brīža kad esmu sākusi uzposties, trennēties un pastāvēt par sevi- Ēriks, puisis par kuru iepriekš spēju vien sapņot, neatkāpjas un pastāvīgi tororizē mani.
Tas ir
*IERAKSTA BEIGAS*

No manas rokas izslīd pildspalva.
"BZZZ BZZZ", telefons nepārstāj vibrēt. Viena pēc otras, tiek piegādātas Ērika ziņas.
Paņēmu rokās telefonu, lai apskatītu ziņas.
Skaisti! 20 ziņas no Ērika un 1 no nezināma telefona numura.
Vispirms nolēmu izlasīt Ērika ziņas, prātā jau apdomāju lielisku frāzi kā viņu atšūt.
Atvēru saraksti un sāku lasīt:
1. Hey mazā!
2. Vai zini, kas tev raksta?
3. Ārprāts, esmu muļķis.
4. Te es, Ēriks.
5. No skolas.
6. Atceries mani mīlulīt?
7. Es gribēju atvainoties, nu zini? Par to dienu!
8. Es nezinu, kas man uznāca, dienu pirms eksāmeniem izšķīros no Keitijas.
9. Tev ir mani jāsaprot, esmu vīrietis, man ir savas vajadzības.
10. Un paskatoties uz tevi. Wow! Tu esi tik seksīga, es nespēju sevi novaldīt vai atturēties no tevis.
11. Tu taču saproti, vai ne?
12. Neklusē saldumiņ, mums kopā būs tik jautri!
13. Nāksi uz balli ar mani!
14. Tas nav aicinājums, tā ir pavēle, mazā!
15. Tu mani ignorē?
16. Millere, neuzdrošinies mani ignorēt, nekam nederīgā, sīkā skuķe!
17. Millere! Tu mani kaitini!
18. Mans pacietības mērs ir pilns! Parādies tikai izlaiduma ballē! Tu norausies nepateicīgā ku*e!!!
19. Zini ko saldumiņ?
20. Ierodoties skaties apkārt, uzmanies ko dari!
"BZZZ BZZZ"
Vēl viena ziņa no tā kretīna!
21. JO LAI KO TU DARĪTU, LAI AR KO TU IERASTOS VAI LAI CIK ĻOTI TU SLĒPTOS- TAVA MIESA PIEDERĒS MAN! Tu būsi mana trofeja Millere!

Skaļi iesmējos un atbildēju:
Dārgais Ērik, ej kārties pretekli!

"BZZZ BZZZ" atbilde bija šokējoši ātra:
Tu nožēlosi katru savas nožēlojamās eksistences momentu, kad būšu tevi ieguvis! Tiekamies mazā! :*

Par pārsteigumu pašai sev, es nenobijos.
Nelad nebiju domājusi, ka augstprātīga uzvedība varētu pievērst skolas "labākā ķēriena" uzmanību. Izrādās, ka mans sapņu puisis ir tikai varaskārs egoists. Labi, lai jau ir, man vienalga!

Nopūtos un atvēru sms no nezināmā numura:
"Hey sīkā! Mans telefons ir miris, rakstu no čoma. Šodien rīkoju tusiņu pilsētas foršākajiem tetovētajiem cilvēkiem! Sapulcējamies pie manas studijas, pēc tam traucam ārpus pilsētas! Atpūšamies visu nedēļas nogali, tāpēc būtu super, ja tu būtu ar savu auto! Anyways atbildi uz šo ziņu ar "jā" vai "nē", lai zinu vai man tevi gaidīt vai ne. Uz mūžu mūžiem tava lielā mīlestība, neatvairāmais Alex! ;)"

Izlasot ziņu manā sejā parādijās neviltots smaids, tūdaļ atbildēju:
"Hey manu neatvairāmo cukurdūkulīti! Es saku JĀ! Būšu tava uz visu nedēļas nogali! Sāku taisīties, pa ceļam uz salonu piestāšu veikalā un pēc tam jau pieparkošos pie tavas studijas! Tava mazā Korna!"

Smejoties atbildēju un tūdaļ sāku kārtot somu.
"TUK TUK", kāds klauvēja pie manas guļamistabas durvīm.
"Nāc iekšā Sam, es pakojos, bet man ir gana laika parunāt" saldā balsī noteicu.
"Uz kurieni mūsu mazā taisās? Koledžai tā kā būtu pāragri" viņa satraukti jautāja.
"Beidz, es nedodos prom pavisam! Jūs ar tēti rīt dodaties uz Parīzi, bet mans superīgais tetovētājs mani tikko uzaicināja uz kempingu ārpus pilsētas. Es domāju, ka tas ir kempings. Jebkurā gadijumā, tur būs visforšākie cilvēki un es ļoti gribu doties, no mājas ar draugiem neesmu izgājusi kopš mans labākais draugs aizbrauca. Pluss jūs abi jau nedēļas sākumā apsolijāt, ka šo nedēļas nogali varu darīt ko vien vēlos", runāju tik ātri, ka pati pat nepiefiksēju ko īsti esmu pateikusi.
"Neuztraucies mazā, iešu paziņošu tavam tētim, ka viņa meitiņa BEIDZOT kaut kur dodas!" Viņa smejoties teica. "Ķer!" Samanta man pameta sava Hummer atslēgas un ar smaidu sejā piekodināja "Ņem manu auto, ārpus pilsētas tas būs ērtāks par tavu sporta auto"
Pieskrēju pie viņas, samīļoju un pateicos.
Samanta aizgāja, atstājot durvis atvērtas.
Turpināju pakoties.
"Jauku ceļojumu lāčuk! Tiekamies pirmdien!" Dzirdēju tēta balsi.
Pasmaidīju, pateicos un iemetu somā kosmētikas maciņu.
"BZZZ BZZZ", telefons atkal novibrēja:
"Super! Zināju, ka man neuzmetīsi! Kā gan, esmu neatvairāms! Saģērbies seksīgi, atradīsim tev "izklaidīti" un paķer bikini, būsim vien kilometra attālumā no jūras! Ja kaut kur nomaldies zvani uz šo numuru un pasaki Demam, ka zvana mana izredzētā! Čau! :D"

Kļuvu satraukta. Tik sen nebiju vilkusi bikini, kur nu vēl citu priekšā. Somā iemetu ar kniedēm rotātu bikini, ko nopirku pavisam nesen.
Iegāju dušā, ietinos dvielī un nostājos skapja priekšā.
Sāku ar apaviem- somā iemetu pāri ērtākas laiviņas un čības.
Uz tikšanos nolēmu uzvilkt burvīgas platformu kurpes. Atradu zeķubikses ar "garo zeķu" imitācijas uzdruku uz tām un mežģīņu šortiņus.
Nolēmu uzvilkt Carnifex krekliņu un ādas jaku.
Ideāls komplekts!
Matus ieveidoju nekārtīgā copē, paķēru saulesbrilles un somu.
Kāpjot lejā pa kāpnēm, tētis mani ieraugot vien pavīpsnāja, ka esmu saposusies kādam "īpašam vīrietim".
Pasmējos, samīļoju tēti, vēlreiz Samantu, atvadījos un devos taisnā ceļā uz auto.
Līdz veikalam braucu apmēram 10 minūtes, iegādājos visu ko vajadzēja. Puisis, kas strādāja preču zālē palīdzēja man iekraut mašīnā visu nopirkto.
Parcik zinu, ko nozīmē tusiņi pie Alexa- nopirku dažas laba viskija pudeles, ananāsu sulu, dažādas uzkodas un vieglos kokteilīšus sev pašai. Braukt šajās dienās nekur neplānoju, tāpēc drīkstu iedzert nedaudz.
Tēvs zin, ka reizēm iedzeru un smēķēju, bet ne reizi neko nav man pārmetis.
Pateicos puisim, iedevu viņam nedaudz naudas par palīdzību un devos tālāk.
Biju gandrīz pie salona, kad mani pārņēma kārtīgs satraukums. Ja nu es nevienam nepatikšu? Ja nu es visu nedēļas nogali būšu viena?
Aizsmēķēju cigareti, telefonā uzspiedu "zvanīt" Alexa draugam un izmantojot skaļruni gaidīju, kad viņš pacels klausuli.
"Hallo" man atbildēja neticami pievilcīga vīrieša balss.
"Hey Dem, tev zvana Alexa izredzēā, vienīgā un īstā" caur smiekliem teicu, "pasaki, lūdzu, tam jampampiņam, lai gaida mani pie durvīm, būšu klāt pēc minūtes" paziņoju.
Puisis kārtīgi pasmējās un noteica "sarunāts, mazā!". Saruna pārtūka.
Piebraucot pie salona pamanīju Alexu ar puišu bariņu stāvam pie tā. Viņš lūkojās apkārt,it kā mani meklēdams.
Apturēju auto, noslāpēju motoru, atvēru durvis un izkāpu. Smēķējot tuvojos ieejai.
"Hey sīkā, tu tiešām atbrauci!" Viņš atplestām rokām nāca man pretī.
Ielecu viņam klēpī, pieķeroties kā mērkaķēns un valdīdama smieklus teicu: "Vispirms ļauj man sabučot tavu pliko pauri!" Uzspiedu buču uz Alexa noskūtās galvas, pavisam aizmirzdama, ka esmu uzkrāsojusi lūpas.
"Fuj, tu atkal mani noķellēji!" Viņš smejoties teica. "Tātad-kam nozagi vāģi un ko tu man atvedi sīkā?" Alex jautāja.
Nodzēsu cigareti un aicināju viņu pie Samantas Hummer.
Puiši aiz Alexa muguras svilpa un ķiķināja man.
"Liekas mierā mūjābeles, Korna ir ārpus jūsu līgas!" Alex it kā nodraudot uzkliedza saviem draugiem.
Piegājām pie auto un es izstāstiju, ka Samanta man ir iedevusi savu Hummer un parādiju savu iepirkumu saturu. Alex aicināja mani vēl pēdējo reizi uzsmēķēt un doties ceļā, jo kā izrādās- es kavēju visu kompāniju.
Nokaunējos un atvainojos.
Parcik man bija visietilpīgākais un liekākais auto- Alex palūdza, lai paķeru arī Demu un viņa meiteni līdzi. Parcik kavējos, protams piekritu, tas bija mazākais ko varēju darīt, lai izpirktu savu vainu. Mēs apskāvāmies un gatavojāmies doties ceļā.
Alex pieskrēja pie gara, tumšmataina un jāatdzīst- sasodīti izskatīga puiša. Viņam blakus stāvēja gara, slaida blondīne rozā kostīmiņā.
Alex viņiem norādija uz manu pusi, abi paņēma savas somas un devās manā virzienā.
Es iesēdos vadītaja vietā un gaidīju savus pasažierus.
Kolīdz viņi bija iekārtojušies izbraucu no stāvvietas.
Man blakus apsēdās Dems, bet aizmugurē- viņa meitene. Jocīgi, vai ne?
Paredzēts, ka brauciens uz Alexa piepilsētas māju ilgs 30minūtes, ceļu es zināju labi, parcik brīvajā laikā jau dažas reizes biju tur viesojusies.
Lai neslīgtu garlaicībā piespiedu mūzikas atskaņotāja pogu un izvēlējos vienu no Disturbed dziesmām. Klusām dungoju līdzi, līdz manu idilli pārtrauca spalga balls no pakaļējā sēdekļa.
"Fuj, izslēdz to mēslu, ciest nevaru smaga tipa mūziku", blondīne man aizrādija.
Nopauzēju dziesmu un nedaudz palielināju ātrumu.
"Tā,tagad vērīgi klausies manī, jo divreiz es neatkārtošu" uzstājīgi teicu, "Mani sauc Kornēlija Millere, arī man prieks ar tevi iepazīties, lai gan jau tagad sev meloju. Tu esi manā auto,ko vadu es, tu mīlulīti, esi tikai pasažiere! Mans auto, mani noteikumi,mana mūzika! Un tagad- mēs braucam ar ātrumu 90 jūdzes stundā, ja nevēlies pie šāda ātruma nejauši izkrist no auto un atpakaļ doties kājām- iesaku klusēt,cienīt mani un manu gaumi! Skaidrs dārgumiņ!" Apmierināti pabeidzu savu sakāmo.
Dems skaļi smējās un applaudēja man.
"Skaidrs" meitene dusmīgi noteica.
No jauna atsāku klausīties mūziku un nodoties pārdomām.
Pēkšņi puisis man blakus nopauzēja mūziku un teica: "Starp citu esmu Dems, prieks iepazīties un pavisam noteikti prieks, ka mums pievienojies. Domāju, ka mums saskanēs, man patīk cilvēki, kas spēj aizvērt Šarlotei muti" viņš ar platu smaidu sejā teica.
"Prieks iepazīties Dem", atbildēju. "Cik ilgi tu satiecies ar šo neatvairāmo būtni?" Smieklus valdīdama jautāju, "jābrīnās par to, cik lieliskā kārtībā ir tava nervu sistēma" nu jau smējos.
"Tavai zināšanai- gana ilgi, lai mūs neviens nešķirtu!" Spalgā balsī iekliedzās Šarlote.
"Mierīgāk princese! Tev noteikti gribētos lai tā arī būtu'', noteica Dems: "Neklausies viņā Kornēlij, meitene ir sadomājusies, ka esam kopā" puisis smējās.
"Labi, bet ja jūs neesat- kādēļ Alex man meloja?" Nesapratnē jautāju.
"Šarlote patīk Alexa brālim, viņi ir galīgi pretpoli. Tikai dēļ tā viņa šodien pievienojas. Par to melošanu, pieļauju, ka Alex negrib, lai viņam cenšos atņemt viņa izredzēto" Dems sāka smieties.
"Pietiks muļķoties" atteicu. Ieslēdzu mūziku un palūdzu Demam, lai aizsmēķē man cigareti.
Sniedzoties pēc tām- viņš nejauši aizskāra manu kāju un momentāli parāva roku malā. Puisis nosarka, bet neko neteica. Viņš padeva man aizsmēķētu cigareti un raudzijās ārā pa logu. Es pateicos un iebraucu Alexa mājas pagalmā.
Visi jau bija sapulcējušies un nesa iekšā sev piederošās lietas.
Man tika ierādīta atsevišķa istaba, kurā nakšņošu un izteikta uzslava par draudu izteikšanu Šarlotei.
Pasākums sākās mierīgi. Es pārģērbos ērtākās drēbēs un apskatīju sevi spogulī:
Man mugurā bija vienkārša blūzīte un cieši apspīlēti legingi. Matus izlaidu un dažas reizes izķemmēju, lai sprogas neizzustu. Kājās uzvilku laiviņas un devos lejup uz pirmo stāvu.
Piegāju lie bāra letes, paņēmu savu kokteili un izgāju ārā pie pārējiem. Kāpēc visi uz mani tā skatās?!?
"Lūk arī mans kēksiņš!" Alex mīļi noteica.
Devos taisnā ceļā pie viņa.
Visi nāca man klāt, lai iepazītos.
Cits pēc cita man atkārtoja, cik sīciņa es esmu.
Protams, Alex ir milzis, augumā vien 2,15m un viņam blakus stāvu es, meitene, kas ir kanpi 1,45m.
Mēs smējāmies, jokojām un malkojām dzērienus.
Lēnām sāka krēslot un nolēmu nemanot "aizšmaukt" uz jūru nopeldēties, jo vairāk kā vineu kokteilīti neizdzēru un niecīgais reibums nu ir pazudis.
Klusām aizgāju uz istabu, uzvilku savu bikini, uz pleciem uzmetu platu šalli un aizlavījos.
Skats pie jūras bija neaizmirstams, zvaigznes, kas tajā staroja bija burvīgas.
Vairākkārt apskatījos apkārt, vai neviena nav.
Biju pilnībā viena, nolēmu, ka beidzot varētu aizmirst par apgērbu un noriskēt pamēģināt kāda būtu pelde kailai.
Nometu visas drēbes un devos ūdenī.
Man patika peldēt, ūdens apņēma mani tā, it kā šī būtu vienīgā vieta, kur tiešām iederos.
Nedaudz bērnešķīgi paplunkšķināju pa ūdens virsmu un izbaudīju vientulību tumsā.
Es tiešām nenožēloju, ka atnācu viena.
"Jāpiebilst, ka kailums tev piestāv vislabāk" man no muguras atsanēja balls. Runājājs bija vīrietis, bet šo balsi es neatpazinu. Lai gan- tā šķita tik ļoti pazīstama...
Satrūkos un iekliedzos.
"Kas tu esi un ko tu gribi?" Jautāju.
"Nebaidies, es tev pāri negrasos darīt" smejoties vīrietis atbildēja.
"Ko tu no manis gribi?" Uzstājīgi atkārtoju savu jautājumu.
"Drīzāk ko tu gribi no manis" viņš atteica.
"Ko es gribu? Tu traks esi vai?" Jau kliedzu.
"Vai vēlies atgūt savas skaistās drēbes?" Viņš jautāja.
"Atdod! Tūlīt atdod tās man!" Pavēlēju.
"Nāc pakaļ!" Vīrietis smejoties teica.
"Nekad! Atdod tās!" Kliedzu.
"Tu tur paliksi un nosalsi? Nopietni? Vai labāk nosalt un gaidīt kad kāds atradīs tavu kailo, nekustīgo ķermeni izskalotu pludmalē?" Viņš pārsteigts jautāja.
"Lai nu tā būtu! Es ārā no ūdens nekāpšu" sakrustojot rokas runāju pretī.
"Kā sacīt jāsaka- ja kalns neiet lie Gulivera, tad Gulivers ies pie kalna" sarkastiski noteicis vīrietis paņēma rokā manu (es pieļauju) bikini un iebrida ūdenī.
"Netuvojies man, slimais izvirtuli!" Izbīlī kliedzu.
"Nebaidies, es tev pāri nedarīšu" viņš mierinoši teica.
"Tad atdod manu apgērbu un ej no kurienes nācis!" Piesedzot krūtis teicu.
"Ak nē, nē, nē, nē! Tev šis niecīgais apģērba gabals būs jānopelna, neesi nu tik pikta, vēl būsi spiesta doties prom kaila" vīrieša smiekli piepildīja apkārtni.
"Kā? Es ar tevi netaisos pārgulēt!" Izbijusies teicu.
"Beidz! Vai tiešām tu domā, ka visi pasaules vīrieši grib tevi ievilkt gultā, vai? Neesi nu tik nekaunīga!" Viņs izklausijās aizkaitināts un strauji man tuvojās.
Biju pārbijusies un nosalusi, mans ķermenis trīcēja, bet es nespēju pat pakustēties.
"Netuvojies!" Kliedzu.
Bet bija jau par vēlu. Viņš stāvēja man iepretīm, vīrieša seju es nespēju saskatīt, bija pārāk tumšs.
Viena asa rokas kustība un viņš pievilka mani pavisam tuvu sev klāt. Jutu, cik strauji sitas viņa sirds, jutu viņa svelmojošo ādas karstumu un trennēto ķermeni piespiežoties manam.
Man vairs nebija bail. Kāpēc? Vīrieša roka bija apvijusies ap manu vidukli. Jocīgi- es stāvēju viņa priekšā pilnībā neaizsargāta un kaila, bet viņš pat nemēģināja man pieskarties vairāk kā nepieciešams. Es centos atbrīvoties no viņa tvēriena, bet tas kļuva nedaudz spēcīgāks.
Vīrietis pieliecās pie manas auss un čukstēja: "Mieru spītniece, es tev pāri nedarīšu. Un neko daudz es no tevis nevēlos".
"Ko..." tas bija viss ko paspēju pateikt kad viņa karstās lūpas jau bija piekļautas manējām, skūpsts bija ilgs, kaislīgs un satraukuma pilns. Nez kāpēc es pat negribēju tam pretoties.
Mans pirmais skūpsts- jūrā, tumsā, zvaigžņu aizsegā.
Mani ceļgali sāka nedaudz ļodzīties, pie manām krūtīm tika piespiesta viņa roka. Nē, viņš man nepieskārās, viņš negrasijās mani glāstīt. Manā rokā tika iespiests mans bikini, viņš atrāvās no manis, pagrieza muguru un devās prom.
"Ko tu atļaujies, ko šis viss nozīmē?!" Iekliedzos.
Dzirdēju tālumā skanīgus smieklus kuriem sekoja necils, bet nozīmīgs sakāmais: "ģērbies un dodies atpakaļ, spītniece, pirms neesi nosalusi. Mums bija lielisks barteris! Starp citu, tu lieliski skūpsties!" Balss pazuda tālumā.
Apjukusi pieskāros savām lūpām, tās vēl bija svelmaini karstas. Strauji uzvilku bikini, izskrēju no ūdens un ap pleciem apmetu savu šalli. Biju pārsalusi, tāpēc steidzos uz Alexa māju pārģērbties.
Kolīdz nokļuvu istabā uzreiz nometu slapjās drēbes, uzvilku apakšveļu, siltu džemperi ar kapuci un bikses. Mans telefons bija pārpildīts ar ziņām no Alexa.
Uzrakstīju viņam: "Biju jūrā nopeldēties, esmu nogurusi, tiekamies no rīta!"
Apsēdos gultā un pamanīju aploksi uz sava spilvena. Atvēru to un sāku lasīt kartiņu..