Piedošanu, ka biju pazudusi. Bija šādas tādas lietas jāizdara + vēl strīdi ģimenē darīja savu, tā, ka pāris dienas nebiju mājās pie datora.. Jauku lasīšanu! (iztiksim bez gariem ievadiem no manas personīgās dzīves. ) Jums, tas tāpat neinteresē. Jūs interesē stāsts un stāstu, Jūs arī dabūsiet. :) Taču nākamo stāsta daļu Jūs saņemsiet tikai tad, ja būs vismaz 60 +.
Iepriekšējā : http://spoki.tvnet.lv/literatura/Meitene-kurai-skiet-ka-dzivo-kartona/751041
- Martin? - Megana uzrunā sēdošo ar dziļu riebumu. - Kur ir Stella?
Puisis neatbild, tikai dīvaini sarauc uzacis.
- Kur viņa ir? - Meitene pieiet viņam klāt un sāk raustīt aiz drēbēm.
Viņš viegli iesmejas, puisim šis viss liekas bērnišķīgi un smieklīgi. Un viņa greizais smīns padara Meganu gluži vai traku. Tad viņa sāk raudāt nevaldāmi un skaļi. Viņai neko no šī Martina nevajag, meitene viņu pat nenodotu policijai, ja viņš lūgtu.. Tikai, lai atdod viņai māsu. Meitene neprata bez viņas dzīvot. Megana tagad stāvēja sunīšu pidžammā, pretī šim riebeklim un laikam no malas izskatījās pēc mazas meitenes, kura vecākajam brālim dīc konfektes.
- Atdod man manu māsu, Tu lops! Kam Tev viņa vajadzīga? Ko Tu gribi no viņas? - Megana pati nepamana, ka jau kliedz..
Taču Martina sejā nepakustās ne vaibsts.
- Sasodītais idiot, kas Tu mēli esi norijis, vai? - meitene zaudē pēdējās pašsavaldīšanās spējas.
- Ej ellē! - viņa nosaka un aizskrien uz savu istabu.
Viņai vienalga, lai viņš tur sēž, lai sēž kaut vai visu nakti. Megana ies gulēt. Nē, no sākuma viņa piezvanīs policijai. Un tad Martinu ''savāks'' un visdrīzāk tad viņa atgūs savu māsu un abas atkal dzīvos laimīgi - ies dzert kafiju uz glītām, mājīgām kafejnīcām ar āra terasēm. Vakaros viņas sēdēs un skatīsies muļķīgus raidījumus par supermodelēm un dzers vīnu, tad māsa viņai nokrāsos karameļkrāsas matus un viss būs lieliski.
Megana jau spiež policijas numuru, kad pie viņas istabas durvīm kāds pieklauvē un tad tās pašas no sevis atverās, bet tur neviena nav. Meitenes mugurai pārskrien auksti drebuļi, visa pasaule griežas un griežas un griežas. Liekas viņa tūlīt zaudēs samaņu. Lēniem soļiem, trīcošām kājām viņa aiztiek līdz viesistabai, arī tur neviena vairs nav. - Tikai vaļējs logs un aizkars mazliet plivinās vējā.
Nē, bet viņa tomēr izlemj ziņot policijai par ielaušanos viņas miteklī. Lai arī kā šis Martins bija ticis dzīvoklī, tas bija pretlikumīgi.
Policijas darbinieki apsolās atbraukt un Megana izlemj pārģērbt smieklīgo suņu pidžamu pret kaut ko piemērotāku sarunai ar policistiem.
Pēc sešām minūtēm pie durvīm zvana.
- Labvakar! Es esmu policiste Liriņa un šis ir mans pārinieks Ozoliņa kungs. - abi stādās priekšā.
Megana abus aicina apsēsties viesistabā.
- Varbūt varu Jums piedāvāt kafiju? - viņa piedāvā.
- Ja Jums nav grūti, divas glāzes ūdens, jaunkundz. - palūdz blondā policiste.
- Nu, sāksim mūsu sarunu. - Aicina policists Ozoliņš. - Pa telefonu Jūs ziņojāt, ka Jūsu dzīvoklī bija ielauzies puisis, kurš iespējams ir vainojams Jūsu māsas pazušanā.
- Nevis iespējams, bet ir.. - Megana norūc.
- Labi, labi.. Tātad, kur Jūs bijāt.. laikā.. kad... kad Martins Ikters, itkā ielauzās Jūsu mājoklī..? - jautā blondā.
Meganai jau tagad nepatika kā policiste Liriņa lieto vārdu ''itkā''.. Itkā viņa apšaubītu, ka Megana runā taisnību, bet viņa runāja.
- Es biju vannā un, kad iznācu no tās, Ikters sēdēja lūk, tur, kur Jūs sēžat tagad, Ozoliņa kungs.
Abi policisti kaut ko saskatās, policists Ozoliņš kautko atzīmē savā bloknotā, taču blondā policiste ir nedaudz izsista no sliedēm.
- Jūs gribat sacīt, ka Iktera kungs šovakar ielauzās šeit, Jūsu mājās? Vai viņš kaut ko teica? - blondā atkal jautāja.
- Es tā teicu. - Megana sāka zaudēt pacietību.
- Laura, es piezvanīšu. - Ozoliņš uzrunā blondo.
Viņa tikai pamāj un turpina blenzt Meganai sejā.
- Jums būs jābrauc mums līdzi.. - policists saka ienākot atpakaļ istabā.
Meganas acis gandrīz izsprāgst no pieres. - Kāpēc??? - viņa jautā pilnīgā nesaprašanā.
- Redziet, Iktera kungs, šorīt no rīta tika atrasts nogalināts. - atbild policiste.
tātad nākamajai daļai vajadzīgi 60 +
S.
