Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
10
842

BRĪDINĀJUMS: LAMUVĀRDI! DAUDZ (un aizejat pačurāt (neiesaku lasīt ar caureju)).

Nežēlīgs stāsts par to, kā nevajadzīgas lietas notiek pašā neērtākajā brīdī. Cilvēkiem ar labu iztēli neiesaku lasīt.

Lielisks augusta vakars, apmēram 18:00. Es pamodos no tā, ka mans suns man laizīja seju un klusi vaidēja. Ieslēdzu smadzenes un atcerējos, ka vakar bija kaut kāda ballīte, kurā bija tik daudz alkohola, ka tādas litrāžas nav savienojamas ar dzīvību. Atvēru acis, suns turpināja savu nodarbi. Man bija viegla, bet ļoti uzmācīga paģira. Tā izpaudās ar to, ka es biju daļēji paralizēts, t.i. labā roka un labā kāja neklausīja manas smadzenes. Kā arī es biju kurls ar labo ausi un kreisā acs negribēja redzēt. Ja es tajā brīdī gribētu kaut ko pateikt, tad maksimums, kas man sanāktu, ir šis:
- Aaaa? Uuu? Gggglglgl?

Paskatoties sava suņa acīs es sapratu, ka, ja neizvedīšu viņu ārā tuvāko piecu minūšu laikā, tad manu paģiru smakai pievienosies arī mana suņa sūdu smarža. Es uzmetu virsū savu džinsu jaku (kas turpmākajā stāsta daļā ieņems ne mazsvarīgu lomu) un izvēlos ārā. Bija svētdiena. Jūs kādreiz esat mēģinājuši staigāt ar pilnīgi nekontrolējamu roku un kāju? Es aizrāpoju līdz kioskam, ar žestiem parādīju, ka man vajag divus aliņus. Vienu no tiem es iznīcināju momentā. Uzreiz sajutu, ka dzīve sāk nokārtoties, tāpēc nolēmu doties pastaigā pa Botānisko dārzu. Līdz turienei man jāiet ir minūtes divdesmit. Un lūk, es jau esmu vietā – suņi, cilvēki, vakars, siltums? Es taču mēģināju atrast klusu stūrīti, kur varētu izlakt savu otro alus pudeli, bet mans suns varētu mierīgi pajozt. Laikam Botāniskajā dārzā svētdienā tādu vietu atrast nav iespējams.

Vai nu tas bija alus, vai arī vakardienas ballīte – tagad man to grūti pateikt, bet mans organisms izjuta pirmo vilni. Cilvēki, vai jums kādreiz ir pārbraucis pāri tas apaļais karuselis? Mani tajā dienā pārbrauca. Viņš man uzbrauca uz galvas, lēnām sāka kustēties zemāk uz kāju pusi. Vienīgā vieta, pa kuru viss varēja iziet, ko kustināja karuselis bija mana dirsa. Man pilnīgi visu ķermeni pārklāja auksti sviedri. Mana dirsa man paprasīja:
- Dzi, vecīt, varbūt padirsīsim?

Bet pēkšņi šis vilnis pazuda. Nu es muļķis, taču jebkuram būtu saprotams, ka lēnām vajag iet uz mājām (vai arī skriet). Bet no otras puses – viss pārgāja un dzīve likās skaista. Tāpēc es atbalstījos pret koku un aizpīpēju cigareti. Otrais vilnis sākās kā vētra. Asi, spēcīgi, viņa centās no manis visu izspiest vienā reizē. Manuprāt, es pat ieurkšķējos. Aukstie sviedri jau otro reizi vakara laikā pārklāja manu ķermeni. Es ne tikai sagribēju nolikt kluci, bet sapratu – vai nu es tagad padirsīšu vai arī nāksies ar pirkstu aizbāzt pakaļu. Bet pēkšņi otrais vilnis beidzās.

Es no jauna aizpīpēju cigareti. Suns mierīgi grauza zaru, man bija labi, bet jau tad man galvā raisījās nelāga priekšnaujata – varbūt man tomēr iet mājās? Bet otrā alus pudele manā jakā, cigaretes un jaukais vakars aizdzina šo domu tālu tālu. Mana ķermeņa labā puse sāka funkcionēt, es sāku dzirdēt ar otru ausi un pilnvērtīgi redzēt. Un pēkšņi – trešais vilnis sākās kā cunami. Mana dirsa jau neko neprasīja, bet kliedza:
- Nu bet tagad, čalīt, es dirsīšu.
Viņa nejautāja, bet apstiprināja faktu.
Manas acis izbīdījās no orbītām, man liekas, ka pat mēle izvēlās no mutes. Ar titāniskiem spēkiem saspiedis savas pusdirsas un salicis kopā ceļus, es sapratu, ka man ir maksimums trīs vai četras minūtes – vairāk es neizturēšu. Pieslēdzis suni atpakaļ pie ķēdes es aizskrēju kur acis rāda. Ļaudis – vai jūs kādreiz esat mēģinājuši skriet ar cieši sažņaugtiem pakaļas vaigiem un kopā saliktiem ceļiem? Es skrēju un līdzi vēl vilku suni.

Noskrējis kādus trīsdesmit metrus es sapratu, ka tajā virzienā, uz kurieni es nesos, es nevarēšu nokārtoties, tāpēc es strauji mainīju virzienu un skrēju uz citu pusi. Nokoncentrēties uz apkārtni traucēja tas, kas mēģināja izlīst no manis. Kad es uz brīdi apskatījos uz suni, kura lidoja man pakaļ nepieskaroties ar ķepām zemei, viņa acīs bija viens jautājums:
- Saimniek, tu ko, vispār p**danulsja tik ātri skriet?

Spiediens dirsā sasniedza kritisko robežu. Man jau bija pilnīgi poh*j uz visu. Es biju gatavs apsēsties un nodirsties tur, kur es stāvēju, bet mana audzināšana neļāva man to darīt. Krekls jau bija pielipis pie mana ķermeņa, spēki sāka zust. Es praktiski redzēju, kā mana pakaļa sāka vērties vaļā. Ap acīm palika melns, bija palikuši tikai zvēra instinkti. Un pēkšņi op – brīnums? Neliels laukumiņš, apkārt nosegta ar krūmiem. Jūs laikam negribat zināt, cik ātri es novilku bikses – bet to es izdarīju nedomājot ne par ko. Manās zarnās bija tornado.

Jūs droši vien zinat, ka suņa oža ir reizes simts spēcīgāka par cilvēka? Mans suns uzreiz dīvaini pagrieza degunu un pārliecinoši kustējās uz manas pakaļas pusi, bet, saņēmis divus sitienus ar kulaku pa purnu, saprata, ka tas nav labākais risinājums.
- Oi, kas tad mums te tik smukiņš?
Es gandrīz ah*el. Es pat gandrīz neizmuldēju, ka tas smukais esmu es. Tieši uz manu sūdu čupas pusi nāca ļoti smuks sieviešu dzimtes radījums ar franču buldogu. Manā rīcība palika divi varianti:

1. Divu sekunžu laikā iztīrīt dirsu, uzvilkt bikses un parādīties visā krāšņumā. Bet mana zarnu trakta sistēma deva ziņojumus, ka process ir vēl tālu no beigšanas stadijas.

2. Turpināt sēdēt šādā pozā un izlikties, ka esmu vienkārši apsēdies uz celma.

Es izvēlējos otro variantu. . Ar vienu kustību uzmetis sev uz kājām savu džinsu jaku es paliku sēdus pozā!
- Jums ir puisis vai meitene, savādāk es mājās aizmirsu brilles un īsti neredzu, - pateica sievišķis, tuvojoties man.
- Man ir puuuuuuuisis, - es izspiedu no sevis. Es nekontrolēju savu pakaļu, tajā brīdī mēs dzīvojām atsevišķas dzīves.

Tagad rakstu šos teikumus un raudu no smiekliem. Cik grūti ir dirst simpātiskas meitenes priekšā, pie tam izliekoties, ka vienkārši sēdi uz celma. Mans suns sāka aizrautīgi spēlēties ar buldogu, kuru sauc Pūka. Nu kā var nosaukt buldogu par Pūku?
- Oi, jūs zinat, mēs nesen uz šejieni pārvācāmies un mums nav draugu, - noteica meitene.
Pagaidi, es tūlīt kārtīgi nodirsīšos un kļūsu par tavu draugu, nodomāju es galvā.
- Kam – juuums?, - bļ@, mana dirsa mani tūlīt nodos.
- Nu tak man ar Pūku, - sāka ķiķināt meitene.
Man notirpa kājas. Gāja desmitā sarunas minūtes. Kaut tik viņa nemainītu savu atrašanās vietu, savādāk viņa uzreiz ieraudzīs manu pliko dirsu un to, kas ir zem dirsas – tur bija uz ko skatīties. Sarunas laikā es jutu, ka no dirsas mazu porciju veidolā veļās ārā sūdi.

-Jūs ejat uz izstādēm? – radījums noteica.
- Eeeeeeejam, - es nostenēju.
- Oi, cik interesanti, pastāstiet, - nevainīgi mirkšķinot actiņas nodziedāja šī būtne.
P*zģec, tas ir vienkārši p*zģec, es diršu simpātiskas meitenes priekšā, bet viņa man vēl prasa pastāstīt, kā mēs ejam uz izstādēm.
- Nu, mēs, ēm, esam Ukraaaaaaaaaaainaaaas čempioni, - vēl pāris tādas skaņas un viņa padomās, ka man nav labi. Un man tiešām nebija spīdoša pašsajūta. Iet jau divdesmitā sarunas minūtes. Viņa kaut ko čivina par to, kā baro un audzina Pūku, bet es pamazām diršu.

Es vairs nejutu savas kājas. Es pamēģināju vienu kāju izbīdīt drusciņ uz priekšu, bet man šī ideja ne ļoti iepatikās, tāpēc ka es gandrīz neiekritu savos sūdos. Laiks to visu beigt – lūk vienīgā izeja. Pateikt, ka es tikko nodirsos un man vajag notīrīt starp bulkām un pēc tam mēs varam turpināt mūsu mīļo klaču? Nē, variants neder.
- Mani sauc Inga, kā jūs? – pajautāja meitene.
Tu man vēl roku pasniedz, lai sasveicinātos...

Mani sauc Aaaaaandirs, - p*zģec, mana dirsa beidzot nolēma pārtraukt šo idilli.
- Lūk es staigāju no rīta 10:00 un vakarā 19:00. Palūkojaties, kā jūsu sunītis spēlējas ar manu, ierakstiet manu telefonu – staigāsim kopā!
Ja godīgi, šajā brīdī man sagribējās viņu pasūtīt nah*j ar visu viņas Pūku, bet es ielīdu jakas kabatā un godīgi sāku pierakstīt viņas telefonu.

P*zģec, dabūju meiteni, kamēr dirsu, ha ha ha. Bet tad man nebija smiklīgi. Man dirsa izdeva pretīgu skaņu, kuru aprakstīt laikam neizdosies. Drīzāk kaut kas līdzīgs slapjam, svelpjošam un guldzošam pirdienam, ar sasmalcināti krītošu šķidru sūdu skaņu. Es mēģināju šīs skaņas noslēpt ar savu klepu. Varbūt meitene neko nesaprata, bet Pūka ļoti precīzi noķēra šo skaņu nākšanas vietu. Pūciņa ne brīdi nenokautrējās un tiešā riksī devās pie manis... Kamēr mans, suka, suns, gulēja un grauza zaru. Es domāju tikai par vienu – kā aizdzīt Pūku. Ja viņa pienāks drusciņ tuvāk, viņa noteikti sajutīs manu ekskrementu specifisko smaržu, un tad noteikti mēģinās izzināt šo aromātu cēloni. Pakaļa atkal izdvesa skaņu, bet es jau neko nemēģināju apslāpēt – vienkārši sēdēju, klausījos meitenes skaļajās klačās un gaidīju savu piedalīšanos tajā.

Pūka, uzmanīgi apejot man apkārt, devās uz manas dirsas pusi. Es nezinu, ko viņa tur darīja, bet es jutu viņas karsto elpu tieši pie manas dirsas. Man sagribējās raudāt, bet Pūka devās tālāk – viņa sāka man laizīt pakaļu tieši tur, kur ir ānuss. Un es pēkšņi iedomājos kaut ko šausmīgu. Ja Pūka man tagad laiza pakaļu, tad viņa kā minimums stāv līdz pusei manos sūdos. Šajā brīdī es pavisam ah**el, es vienkārši iedomājos, kā izskatīsies Pūka, kad beigs man laizīt dirsu. Pūkas saimniece turpināja man stāstīt par suņu audzināšanas, barošanas un dresūras problēmām, bet viņas mīlulis turpināja man laizīt pakaļu, kamēr es vienkārši aizpīpēju cigareti.

Un tieši šīs paradīzes idilles momentā sākās īstenība. Ceturtais sūdizmešanas vilnis bija līdzīgs meteorīta triecienam. Es vairs nevarēju kontrolēt ne sevi, ne savu dirsu. Es pat necentos noturēt šo vilni. Man radās sajūta, ka tajā brīdī no manis izsprāga divi kilogrami sūdu. Pūka dīvaini ieurkšķējās un apklusa. Es pat vairs nesvīdu, es vienkārši gaidīju.
- Pūciņ, Pūciņ, meitenīt, nāc pie manis, - sāka satraukties saimniece.
Bet agrāk tu, suka, nevarēji pasaukt savu suni, manā samiglojatā prātā iespraucās doma.

Kad es ieraudzīju Pūku, es sapratu, ka visas bailes, kuras es izjutu pirms tam, bija bērnu spēlītes. Pūka kustējās dīvainā zigzaga gaitā, visu laiku uzduroties kociņiem un zariem. Pie tam viņa izdvesa tādas skaņas, kas atgādināja garo klepu un stenēšanu. Kad Pūka gāja man garām, es vienkārši ah*jel. Es biju PILNĪBĀ nodirsis Pūciņu – no galvas līdz kājām, nodirsu visu, acis, ausis, muti, degunu – pilnīgi visu ķermeni. Tas izskatījās pēc liela sūdugabala uz buldoga kājām.

Jums bija balts sunītis, bet tagad viņš ir brūns. Jūs aizmirsāt mājās brilles. Ko jūs darītu? PAREIZI! Jūs paņemsiet viņu rokās, lai apskatītos, kas par dīvainām nokrāsas maiņām notikušas ar jūsu mīļoto dzīvnieku. Kā jums šķiet, kādas ir stāsta beigas?

10
842

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [80]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Imanueels avatars
Medaļa SviestmaizeMedaļa Sertificēts spoksMedaļa Spoks
  Imanueels 04.01.12 01:54
 
72
0

ēēēj diiiirst, es vienkārši līks.

Marion avatars
Medaļa Lieldienu zaķisMedaļa Sertificēts spoksMedaļa Recidīvists
  Marion 04.01.12 20:36
 
45
0

Es neatceros pēdējo reizi, kad tā smējos  

autoram ir talants, bez turpinājuma neiztikt...

p.s. Pūka izdzīvoja?

Lomix avatars
Medaļa Sponsora favorītsMedaļa SviestmaizeMedaļa Pingvīns
  Lomix 04.01.12 02:16
 
25
0

akdievs, paelpot nevaru :D:D

krupis11 avatars
Medaļa Spoks
  krupis11 04.01.12 02:41
 
21
0

Pirms šitādiem rakstiem jābūt brīdinājumam - ja kādam vajag mīzt, pamīzt pirms lasa 

Jureijcis avatars
Medaļa SpoksMedaļa Sviestmaize
  Jureijcis 04.01.12 02:07
 
15
1

Labs, gribu beigas dzirdēt :)

Zeltnesis666 avatars
Medaļa SpoksMedaļa PamatskolnieksMedaļa Students
  Zeltnesis666 05.01.12 13:50
 
11
0

BEIGAS VAJAG!!!!! 

Blossom avatars
Medaļa RecidīvistsMedaļa SEOMedaļa Žurnālists
  Blossom 04.01.12 16:42
 
11
0

AARPRAAATSSS   līdz asarām!!!

 

Mans stāsts ir tāds,ka lasot šo rakstu, beigās apšļācu savu datoru ar siekalām   labākais,ko esmu lasījusi šogad :D Liels + ! Gribētos dzirdēt arī beigas :D

Fosilija
Spoku fosilijas ikonaFosilija 05.01.12 01:45
 
9
0

jebal..lai apgrabstās viss,kas pasaulē smieklīgs,bet es čo ta kajas neatstiepu recot.. :D

Autoritāte avatars
Medaļa ZebraMedaļa Nolaidies manā bāzeMedaļa Lieldienu zaķis
  Autoritāte 29.04.12 14:36
 
6
0

Es spokos ĻOTI reti par kaut ko smejos, bet biju izbrīnīta, kad beigās vairs nevarēju noturēties nesmējusies . 

elwira avatars
Medaļa Sertificēts spoksMedaļa SpoksMedaļa Sviestmaize
  elwira 04.01.12 04:23
 
6
0

atcereejos to joku - kam blondiinei ir vajadziigs mazs chivauva? taapeec, ka ar gela nagiem gruuti peecpusi slauciit!!

F31KS avatars
Medaļa TrumpeMedaļa Admins iesakaMedaļa Dienas doma
  F31KS 05.01.12 13:12
 
6
0

Krāsai nav nozīmes, svarīga ir smaka

HAOTISKASparvertibas avatars
Medaļa StudentsMedaļa SviestmaizeMedaļa Tīģeris
  HAOTISKASparvertibas 05.01.12 00:07
 
6
0

aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa vecit cepums teu

MyMonty avatars
Medaļa RecidīvistsMedaļa KallaMedaļa Recidīvists
  MyMonty 10.11.16 17:08  
 
4
0
es šeit vienīgā pat nepasmaidīju?

rudix avatars
Medaļa MaģistrantsMedaļa BakalaursMedaļa Recidīvists
  rudix 04.01.12 15:55
 
4
0

Jebal, kaut ko tik rēcīgu sen nebiju lasījis :D:D:D

Sheryfa avatars
Medaļa Riesta laiksMedaļa BotsMedaļa Twittera eksperts
  Sheryfa 03.08.12 22:32
 
3
0

Ēēēēj tu nost, tīīīīīk labs! 

dzons briedis avatars
Medaļa TeamworkMedaļa SpoksMedaļa Students
  dzons briedis 04.01.12 23:18
 
4
1

es vakar kacāju presīti, bet sen jau to nebiju darījis un lasot šo rakstu tas bija izteikti jūtams. bija sāpīgi smieties, bet smieklu bija daudz :D

Gaizins avatars
Spēja Partijas biedrsMedaļa Dienas domaMedaļa Maģistrs
  Gaizins 05.01.12 12:12
 
2
0

Labs, darbā sāku riktīgi rēkt, diez ko citi nodomāja!

Gaidām turpinājumu!!!

TIRPEKLIS avatars
Medaļa BakalaursMedaļa MaģistrsMedaļa Seko draugiem 3000
  TIRPEKLIS 03.08.12 22:20
 
2
0

galiigi nesmiekliigs bezsakars!

danja88 avatars
Medaļa Spoks
  danja88 04.08.12 13:59
 
1
0

atbildot uz ugnotbug komentāru " Man šķiet, ka šitas stāsts cirkulē... "

Te būs vieni no stāsta pirmsākumiem ..... stāstam vismaz 6 gadi.

http://research.sputtv.com/news/1171.html

http://www.black-humor.ru/tale/tale37.shtml

ugnotbug avatars
Medaļa NāvīteMedaļa TrumpeMedaļa Students
  ugnotbug 03.08.12 21:49
 
1
0

Man šķiet, ka šitas stāsts cirkulē pa internetu kopš tā pirmssākumiem... Būtu vismaz uzrakstījis, no kurienes nospiedi...

« 1  2  3  4 »