Sveiki! Mans hobijs ir rakstīt dzeju un es vēlos padalīties ar Jums at pāris maniem darbiem.
Manis rakstīta dzeja.3
18
0
Kaut kur jābūt zīmei.
Jāapstājas un jāievelk dziļāk elpa...
Jāapdomā visu, Ko Dievs nevēlas teikt.
Ir jābūt kaut kur slēptai zīmei...
Kaut nelielai Zvaigznei debesīs,
Kura uz mirkli nesīs liekas cerības sirdī.
Ir jābūt kaut kur slēptai zīmei,
Kuru Dievs nevēlas rādīt...
Varbūt kādreiz šai dzīvē,
Atklās šo zīmi viņš.
Kas īsti ir taisnība?
Kaut kāds nerakstīts likums cilvēces prātā...
Vai arī kaut kas pavisam neeksistējošs?...
Katrs cīnās par savu laimi,
Mēģina panākt kaut kādu tainību...
Par kuras jēgu nezina.
Vēlā vakara stundā.
Vēlā vakara stundā,
Kad visi putni guļ.
Sēžu es uz palodzes,
Un savus sapņus stāstu Zvaigznēm,
Cerībā, ka reiz tās mani sadzirdēs.
Kaut reiz es spētu noķert viņu,
Pateikt tai visu to, ko vēlos.
Bet Zvaigzne ir par tālu.
Nevēlas tā manu klātieni...
Diemžēl, tā kaut kur tālu, tālu debesīs,
Prom no manis iet...
***
Satiku reiz es cilvēku,
Kuru vēl tagad aizmirst nevaru.
Ticība un naivums bija lieks...
Vajadzēja saprast man uzreiz,
Ka nav vērts tā elsties kāda dēļ.
Tagad saprotu es - kā tas ir būt naivam.
Un esmu pateicīga dzīvei,
Ka neļāva krist man naivumā...
Un lieko no manas dzīves izmest
Kā atkritumus tvertnē.
Cik cilvēki ir ļauni.
Cilvēks - radība, kura ļaunaka par visu.
Vai vēl kāds spētu savai sugai ļaunu vēlēt?
Vai vēl kāds spētu citam citu kapa dzīt?
Cilvēka ļaunumam nav gala,
Kurš gan spēj iznīcināt savu sugu
Vai sev līdzīgos kā cilvēks?
Palikt bez draugiem savas laicīgās laimes dēļ?
Kurš?
Kādreiz.
Kādreiz satiekam mēs kādu,
Kad laimi mūsu dzīvē nes.
Visas rūpes aizmirst liek.
Burtiski kā saules stars sāk acis spīdēt,
Un sirdī siltāks kļūst...
Mainās arī dienas garums.
Minūtes skriet ātrāk,
Arī naktis likties sāk gaišākas...
Bet vēderā un galvā sajūtas ir
Kā Nezināmajā pasaulē...
Un ejot pa ielu es, redzu tikai mūsu sapņus.
Tev patiks šie raksti
