Dzimusi Latvijai.
***
Reiz atnācu no leišu puses un Tevi ieraudzīju,
Daudz laimes Tev un ilgu mūžu,
Cik ilgi dzīvošu, tik ilgi Tava būšu.
***
Izlasīju spokos rakstu ar dzejoļīem par latviešiem,
Ka
Uz zemeslodes, zem saules
mūs trīsarpus miljardu. Tajos
latviešu pusotra miljona tikai.
Vai tas ir daudz vai maz?
Lūk, manas domas par to:
Nav būtiski nosaukt skaitli, ko gūsi saskaitot mūs,
Vienalga tas tikai sīks piliens pasaules jūrā būs,
Ja pasaule nejutīs tevi kā vēja pūsmu kuģa burā,
Ja nebūsi kā zariņš, kaut sīks, pasaules ugunskurā.
Mums sava valsts un zeme - tā kuģim miera osta,
Drošs patvērums, kad citas zemes kari posta.
To saudzēt, pasargāt ir pienākums mums svēts,
Tad mūsu sīkais piliens jūrā būs okeāna vērts.
***
Mums nav vairs to, kas sviedrus lēja muižas kunga rijā,
Nav vairāk to, ko svešas varas kalpi izsūtīja Sibīrijā,
Un daudzos gulagos uz mūžu nolemtībā smakt,
Un dziļā pazemē bez saules gaismas zemi rakt.
Mums jauna paaudze ir izaugusi ar ļoti gudrām galvām,
Tā spējīga ir vairāk dot kā rakstus spoku superbalvām.
Es ticu tai, ka spēs tā mūsu tautas labā čakli strādāt,
Par tautas vienotību valstij izšķirīgos brīžos gādāt.
Dievs svētī Latviju!
***
