Mērķis bija sākt rakstīt par sapņiem. Par sapņiem man bija nepieciešamas jaunas idejas, jo šo rakstu kā atpūtu no krietni lielāka darba, pagaidām lielākā un, manuprāt, kvalitatīvākā stāsta, ko esmu raktījis. Sapņi bija tieši tas, par ko man vajadzēja domāt, jo tas sasaistās ar šo stāstu, bet sapņi ir dīvaina tēma, jo tie ir ilgi skaidroti, bet nekad nav PILNĪBĀ izskaidroti. Atceros, ka bērnībā man bija sarkana, gara grāmata, kuru biju paņēmis no omes, sapnu tulkošanai. Protams, liels murgs, tā vien šķiet, ka ikkatram simbolam nozīme bija izdomāta, to izlozējot ar metamo kauliņu. Ja šī grāmata bija pilnīgs murgs, ko nevar pierādīt, tad nedaudz pamatotāks ir tas, kas seko šai grāmatai. Pēc tās manā hierarhijā seko otrais un pēdējais tās posms. Tie ir skaidrojumi, ko sniedz Freids savā "Sapņu interpretācija", vismaz tajā var redzēt loģisku virkni, kāpēc mēsli sapnī apzīmē bagātību vai naudu. Nekad nebiju domājis, ka līdz tādai saiknei starp abiem var nonākt loģiskā veidā. Tikpat loģiski šķiet Ādlera skaidrojumi, kam papildinājums varētu būt Pērla teorijas. Diskutabli, bet arī pamatoti ir Junga uzskati sapņu jomā. Nav nepieciešamība šajās teorijās tagad iedziļināties, jo neviena no tām par visiem 100% nav ticama un pierādīta. Sapņu tematika man ir sveša, bet tai pat laikā tuva, jo daži sapņi ir atstājuši pārsteidzošu ietekmi uz mani. Šķiet dīvaini, ka sapnis spēj izraisīt patiesas emocijas, manā gadījumā tās ir bijušas alkas, bailes, prieks un dīvainā kārtā miers neilgi pēc pamošanās, ko pavada realitātes apzināšanās un miera pārrāvums.
Grūti nosaukt to par sapņošanu, drīzāk par pamošanās sajūtu, kas man iespiedusies atmiņā uz mūžu. Manā dzīvē ir bijis viens gadījums, kad esmu zaudējis samaņu. Tas izklausās šausmīgi, bet man tā ir atmiņa mūžam un ne negatīva vai nepatīkama atmiņa. Šo situāciju neesmu īpaši stāstījis daudziem. Daudzi to ir redzējuši, hehe, laikam nepalīdz tas, ka tā ir nofilmēta, bet paša izjūtas es esmu stāstījis uz vienas kājas saskaitāmam cilvēku skaitam. Īsti pat nezinu, vai pašu svarīgāko sajūtu vispār es esmu kādam stāstījis, šķiet, ka neesmu. Situācija bija sporta sacensībās. Fakts ir tāds, ka sacensību laikā zaudēju samaņu. Dīvainā kārtā, tas notika ļoti negaidīti, lai gan 90% gadījumu to "jūt". Grūti izskaidrot šo situāciju cilvēkiem, kas ar šo sportu vai līdzigiem sporta veidiem nenodarbojas. Bet tā nu sanāca, ka zaudēju samaņu. Es pamodos pilnīgi tukšs. Tieši šī sajūta man atmiņa palikusi uz mūžu. Ja sacensību laikā bija uztraukums, adrenalīns un sazin kas, tad šī bija pilnīga nekā nejušana. Tā bija patīkama sajūta, kuru nekad nebiju jutis. Es tikai pamazām sāku attapties, redzēju tribīnes, lampas pie griestiem, pāris cilvēku sejas virs manis. Šajā situacijā es vēl neko nesapratu, es neapzinājos sevi, bija sajūta, ka esmu bijis ārpus sava ķermeņa un pamazām tajā atgriežos un sāku saprast, kur es esmu un kas notiek. Pamazām attopoties es izjutu vienu dīvainu sajūtu sevī, tā bija pretošanās, es negribēju atgriezties sevī. Šis ir spilgti palicis atmiņā un esmu to no daudziem noklusējis. Sajūta ir dīvaina, kad nevēlies atgriezties savā ķermenī un pie pilnas apziņas. Tam nebija nekāda iemesla, neienīstu sevi, nekas slikts nebija noticis, bet kaut kā instinktīvi bija sajūta, ka gribu palikt tur, kur biju. Varbūt tā bija apziņa, ka gribu palikt tajā mierā, ko izjutu pirmajās sekundēs, kad pamodos. Tad es sāku jau saprast, kā es šeit nonācu, atzīšu, ka bija neliela neticība no sākuma, bet sāku visu samērā ātri saprast. Tajā situācijā, pēc tik maģiskas pieredzes man pat netraucēja apziņa, ka biju zaudējis. Apkārtējiem bija daudz jautājumu, bija interesanti. Daudziem tā šķita kā briesmīga pieredze, taču man tā bija maģiski patīkama. Lai gan sajūta uz pāris sekundēm bija laba, nekad neesmu tīši centies to atkārtot. Bija dzirdēts, ka daži jaunieši speciāli žņaudz viens otru līdz samaņai zaudēšanai, lai tādējādi apreibinātos, šeit es sapratu, kāpēc viņi tā dara. Vienīgi man nekad nav bijusi tik liela vēlme atkārtot to, lai to darītu speciāli.
Ar šo es gribēju padalīties nelielā pieredzē, kādas emocijas man ir bijušas pēc pamošanās. Šajā gadījumā man bija ļoti spēcīgas emocijas pēc pamošanās, vēl pāris reižu tā ir bijis pēc parasta miega, kad no rīta pamostos un esmu tik stiprā sapņa ietekmē, ka ļoti spēcīgas un dažādas emocijas mani pārņem vēl kādu laiku pēc pamošanās.
Atsevišķs, interesants gadījums ir mans attāls paziņa, kurš dzīvo Nīderlandē, nē viņš nesmēķē marihuānu. Bet šis paziņa ir ļoti labās un sliktās attiecībās ar sapņiem. Viņš ar eksperimentiem ar sapņiem ir uz tu. Tas, ko apzīmē ar "lucid dreaming" viņam nav tik liels šķērslis, taču viņam ir citas problēmas ar sapņiem. Par to "lucid dreaming" viņš apgalvo, ka svarīgākais ir izveidot sapņu žurnālu un tos pierakstīt, kā arī veikt miega pārbaudes, taču es esmu par slinku, lai sāktu ar žurnālu, trūkst iedvesmas par to visu pārliecināties pašam. Taču minēju, ka šim cilvēkam ir problēmas ar sapņiem. Varētu likties interesanti, kādas problēmas var rasties, ja cilvēks spēj kontrolēt sapņus. Ne visus sapņus var kontrolēt un ne vienmēr viņam izdodas apzināties, ka sapņo. Līdz ar tālāku eksperimentēšanu ar saviem sapņiem viņš nonāk pie baisākām sajūtām nekā vēlētos. Viņš ir nonācis līdz pārlieku lielai jūtībai sapņos, kad visu izjūt fiziski. Interesants piemērs viņam bija ar sapni, kurā viņam uzbrūk suņi, šajā sapnī viņam iekoda suns, taču sāpes bija tik reālas, ka turpināja tās just arī pāris sekundes pēc pamošanās. Interesants gadījums, jo pēc loģikas mums nevajadzētu just kaut ko, kas ar mums nenotiek patiesībā. Tieši šis cilvēks ar savām interesantajām sapņu problēmām un spējām pasvieda man lielu ideju manam lielajam darbam, kuru vēl nezinu, kādā veidā un kur publicēšu. Diemžēl šo interesanto ideju par viņa sapņu citu problēmu, kuru izmantošu savā stāstā es nepieminēšu, lai gan tā ir apbrīnas vērta.
Biju plānojis rakstīt šeit vēl par citu tēmu, taču pietiekami gari sanāca jau par sapņiem un pamošanos vien. Praktiski šis raksts ir bezjēdzīgs, jo padalos īsā pieredzē un stāstā no cita cilvēka un kopumā šīs ir tādas bezjēdzīgas pārdomas un domas no manas puses vien par sapņu tēmu. Taču vienu es vēlos jautāt visiem, kas šo lasa. Kāds ir jūsu interesantākais atgadījums, kas ir saistīts ar sapņiem vai pamošanos no tiem? Man ļoti interesē citu cilvēku pieredze ar sapņiem. Varbūt jūsu atgadījums būs pietiekami aizraujošs, ka to nozagšu, lai izmantotu savā lielajā meistardarbā 
