local-stats-pixel fb-conv-api

Mana Dzeja3

Kad baznīcu zvani sitīs divpadsmit,
Kad uguns liesma izbeigs degt,
Kad ielas nebūs tik pelēkas un svešas,
Es apsolu,
Ka beigšu savu dzīvi
Un atradīšu paradīzi.
***
Lai tiek uzšķilta uguns,
Bet Dieva dēļ,
Neskaties tajā,
Tavā sirdī uguns nedrīkst zust.
***
Kad vasaras aukstākajā vakarā,
Nirsi jūras melnumā,
Negriezies jel atpakaļ,
Kas iesākts, tas arī jāpabeidz.
Tāpēc brist līdz nākamajam sēklim
Ir tikai un vienīgi godīgi.

Bet neatstāj ūdeni par agru,
Nav zināms, vai brīnumi ir īsti.
Un traucies pretim viļņiem
Kas cerams Tevi uzņems,
Kā vienmēr esi gribējusi.

Dziļāk un tumšāk,
Tumšāk un dziļāk
Līdz viss, ko redzi,
Ir saulrieta nobijies skatiens
Un nepacietīgie putni.

Pumpuri plauks,
Saule leks,
Cilvēki smiesies,
Arī bez Tevis,
Bet tomēr,
Izlem brist ūdenī,
Tad,
Kad šī pasaule
Patiešām ir par daudz.
***
Dienā,
Kad atņemsim Tev dvēseli
Neuzdrošinies bļaut vai spiegt,
Pasaulei jābūt klusai.

Mēs atņemsim Tavu laiku,
Un varbūt arī saprātu.
Tā būs samaksa
Par sevis pazaudēšanu.

-Acis ieplešas,
Nākamā tablete,
Acu zīlīte saraujas,
Vajag vēl vienu,
Pēdējo,-

Tu soli par daudz.
Tu labi zini,
Ka tā nebūs beidzamā.

-Spirāle uz bezgalību plešas lielāka,
Tagad to vairs nevar ignorēt,
Sapņi kļūst par īstenību,
Kas pie visiem velniem notiek,
Es esmu tur,
Kur vienmēr gribēju būt!-

-Krišana arvien dziļāk un dziļāk,
Sapņi vairs nav skaisti,
Tie tagad ir murgi,
Kas neliek mieru pat uz acumirkli,
Vairs nav zināms,
Kas notiek pa īstam,
Kas ne,-

-Šī ir pēdējā,
Es zinu,-

Tu vari beigt uztraukties,
Tava cīņa jau sen ir zaudēta.

Dienā,
Kad mirsi,
Redzēdams visīstākos sapņus
Un visīstakos murgus,
Mēs piedosim Tavu nespēku,
Un tad meklēsim nākamos,
Kurus sagraut.
***
Sasalusī upe,
Lūdzu, apņem rokas ap mani
Līdz palicis
Būs tikai mans gods.

Man vienalga,
Kas notiks ar manu sirdi,
Atstāta ēnā aiz priežu biezokņa.
Lai tā pūst.

Ledainā upe,
Lūdzu, atdzīvini manas acis,
Es ar tām kādreiz lepojos.
Iekrāso tās Tavas dvēseles krāsās.

No Tevis var daudz mācīties,
Stindzinošā upe,
Visvairāk tomēr es Tev lūdzu
Neatdot savu skaistumu nevienam,
Es solu,
Pašā pirmajā rudens dienā
Nākt Tevi apciemot.

34 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

Melnas domas pa prātu šaudās.

Melni kraukļi nelaimi sauc.

Melni vārdi uz baltas lapas

Atgādina melnraibu pupu.

It kā nekas īpašs, bet drīz

Sīks asniņš vedīs uz ziedēšanu.

5 0 atbildēt

 emotion 

3 0 atbildēt

 emotion 

3 0 atbildēt