local-stats-pixel fb-conv-api

Mainīgie | 15.Nodaļa0

Parasti mēs pamostamies gultā, bet es - skrienot pa mežu.
Es nesaprotu, kas notiek, it kā kāds mani raustītu aiz aukliņām un man neatliktu nekas cits kā pakļauties. Redzes lauks ir kļuvis plašāks, it kā es redzētu vairāk nekā parasti.
Es jūtu sevi skrienam pa mežu mežonīgā ātrumā. It kā man kāds dzītos pakaļ. Tikko es par to iedomājos, ķermenis, kuru es nekontrolēju, atskatās. Redzu lielu pantēru, kura man liekas dīvaini pazīstama, tomēr nespēju atcerēties kāpēc. Manu prātu uz mirkli pāršalc bailes, tomēr ne manas. Man beidzot " pielec " , kas notiek. Esmu kaķis. Kāpēc? Nespēju atcerēties neko, kas bija noticis iepriekš. Tomēr šis kaķis baidās no dzīvnieka, kurš dzenās man pakaļ un es nevaru likt tam nebēgt.
Negaidīti pantēra izlec manā priekšā.
Kaķis maina virzienu un skrien pa labi. Pa labi, pa kreisi un uz augšup pa koku. Nespēju neapbrīnot cik vienkārši un dabiski tas sanāca. Tomēr tagad nav īstais laiks priecāties par kaķa spējām. Kā lai es tieku atpakaļ pie sava cilvēciskā veidola ? Un vēlams nesēžot koka galotnē.
Koks mazliet nošūpojās, kad pantēra kāpj augšup. Arī kaķis pakāpjās uz augšu. Tik augstu, ka pantēras svaru šie zari neizturētu. Es brīnos, ka tie var izturēt pat šī kaķa svaru.
Pantēra apstājas, klusām ierūcas un es redzu viņu maināmies. Pēc pāris sekundēm tur jau ir kāds puisis. Puiša izskats man ir iespiedies atmiņā, tomēr es nespēju saprast kāpēc. Melni, īsi mati, kas allaž ir mākslinieciski izpūruši, zilas acis, kas pateicoties tumšajiem matiem un bālajai ādai ir pamanāmi jau pa gabalu. Ne pārāk kalsnais, tomēr muskuļotais augums un tetovējums.
" Jūlija ! " puisis saka, skatīdamies uz mani.
Tikko es izdzirdu viņa balsi, es atceros - Marks. Līdz ar šo atskārsmi, es atceros arī kāpēc esmu kaķis.
Dzirdu sev iešņācamies.
" Mierīgāk, kaķenīt ! " Marks saka un rāpjās augstāk. Kaķis turpina šņakt. Marka roka sāk lēnām tuvoties man. Mēģinu apslāpēt kaķi, tomēr tas neklausa un iekož Markam. Puisis nolamājās. Kad viņa roka jau atkal tuvojas, kaķis kāpjās uz augšu.
Galotne nolīgojas un neizdodas noturēt līdzsvaru. Kā palēninājumā jūtu ķepas atlaižam stumbru, zarus sitamies pret kaķa ķermeni. Jūtu arī vienu lielāku zaru ietriecamies sānā. Kad jau gatavojos triecienam, tas neseko. Pēdējā brīdī kaķis pamanās apgriezties pareizi, izliekt muguru un sagatavot ķepas saskarsmei ar zemi. Kaķis nokrīt uz visām četrām.

149 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000