Studijas ir atsākušās ar pilnu sparu, tomēr es nespēju tām koncentrēties tā, kā pienāktos. Nemitīgi acu priekšā rēgojas Marka meita, kuru pirms pāris nedēļām draudzene parādīja internetā. Nespēju izlemt, vai man vajadzētu ar viņu sazināties vai vienkārši likties mierā.
Galvā esmu izdomājusi simtiem dialogu, kas varētu starp mums norisināties, bet, kā lai es iesāku sarunu?
"Čau, esmu tava tēva mīļākā. Vēlējos tikai noskaidrot, vai arī pret tevi viņš tā mēdz izturēties?" Pārāk muļķīgi. Es nemaz netaisos viņai atklāt visas detaļas, es tikai gribu uzzināt šo vienu nozīmīgo faktu... Pabungāju ar pildspalvu pa pierakstiem un smagi nopūšos. Profesors turpina runāt, bet es neko nedzirdu.
Megana man blakus sēž un visu laiku skatās uz maniem matiem. Riebīgi oranžo toni es nespēju dabūt nost pat ar vairākām krāsošanas reizēm. Beigās es padevos. Lai jau paliek, ja matiem tā labpatīk.
-Mias jaunkundz. - Profesora aizsmakusī balss vēršas pie manis. Līdzi tai–pārējo kursabiedru ziņkārīgie skatienu. Velns, esmu slazdā.
-Jā, profesor Brigminton. - Es žirgti atbildu, cerot, ka sekos tikai kāds aizrādījums, ka atkal nespēju koncentrēties lekcijai. Viņš paņem no galda biezu kaudzi lekciju materiālu un uzliek brilles.
-Tev būs nepatikšanas. - Mega nočukst visiem dzirdot, un man gribas viņai iekraut ar savu pierakstu kladi.
Lieki piebilst, ka neesmu apskatījusi nevienu materiālu, kas obligāti bija jāizlasa. Noduru skatienu, gatavodamās pazemojumam. Es zinu, ka vēl pāris aizrādījumu, un es varēšu izlidot no universitātes tā kā tāds pudeļu korķis.
-Mia, paskaidrojiet, lūdzu, kas ir dramaturģija. - Viņš saka, cieši uzlūkodams mani.
-Tas ir viens no daiļliteratūras veidiem, profesor. Visbiežāk lugas, kas rakstītas sarunu formā. Tās var iestudēt arī teātrī. - Atbildu, cerot, ka neesmu iebraukusi pilnīgās auzās.
Viņš brīdi apdomājas, un vāri pasmaida. Vai arī man jau rādās...
-Ja jums būtu iespēja, par ko jūs rakstītu Mia? - Brigmintons neliekas mierā.
-Es...-Cenšos izdomāt sakarīgu teikumu, - Es rakstītu par problēmu nomāktu meiteni, kura par tām nevienam nestāsta. - Paskaidroju.
-Interesanti...un tālāk? - Viņš turpina tirzāt.
-Ziniet, man patīk detektīvromāni, tāpēc es galveno varoni varētu pārvērst slepkavā. Vispirms viņa noslepkavotu savus iekšējos dēmonus, bet pēc tam–visus pāridarītājus. - Papildinu, cerot neizklausīties pēc pilnīgi jukušās.
-Jums ir neprarasts domu gājiens. -Viņš piezīmē, - Uz nākamo nodarbību uzrakstīsiet 20 lapu garu lugu. - Profesors saka un pievēršas nākamajai tēmai.
-Vai tas ir sods? - Es pēkšņi iejautājos.
-Nē. Kāpēc? Vienkārši citi studenti uz katru lekciju sagatavo piezīmes, piedalās diskusijās, bet jūs tikai truli raugāties tukšā rūtiņu lapā. Šeit visi ir ieradušies strādāt, un ja jūs garlaiko mana teorijas daļa, tad laipni lūdzu rakstīt kaut ko radošu. - Viņš saka.
-Bet... - Es vēlos iebilst, tikai man trūkst argumentu.
-Es taču pietiekami skaidri izteicos. Uz nākamo nodarbību lai būtu sagatavotas 20 lapas, pretējā gadījumā es došos uz dekanātu un runāšu ar augstākajiem pārstāvjiem. - Profesors saka, un es aizveru muti.
Pēc lekcijām dodos paēst pusdienas kopā ar Dženiju, kura izskatās pilnīgā neomā.
-Kas lēcies? - Es jautāju, kad esam atradušas brīvu vietu zāles priekšplānā. Viņa bezmērķīgi bakstās pa savu kartupeļu biezeņa šķīvi.
-Pasniedzēji ir tādi maitas! - Draudzene pēkšņi uzsprāgst, - Uz rītdienu jāizlasa materiāli par nervu šūnām, funkcijām un bojājumiem, kā arī jāpārzina visas slimības, kas saistās ar tiem! Vāks! - Viņa sūdzas.
-Bet man jāraksta 20 lapu gara luga,pretējā gadījumā man būs jārunā ar vadību. - Atbildu.
-Sviets! - Dženija neliekas mierā, bet es tikai pamāju, jo negribu tajā iedziļināties.
Kad beidzot viņa ir nomierinājusies, mēs varam pievērsties bezgaršīgajam ēdienam.
-Klau, man šķiet tev vajag uzrakstīt tai Sārai. - Viņa pēkšņi ierunājas.
-Nezinu gan. Kā lai iesāku sarunu?- Truli raugos Dženijā.
-Pasaki, ka tu pazīsti viņas tēvu un vēlētos satikties. Nopietna saruna un tamlīdzīgi. Tu taču esi rakstniece, visu ko vari izfantazēt. - Viņa atbild.
-Šaubos, vai viņa vispār vēlēsies ar mani sarunāties. Tu taču redzēji viņas bildes. - Es bezcerīgā balsī atgādinu. Sāra ir modele, kas piedalījusies dažādos konkursos un ieguvusi godalgotas vietas. Viņa ir neticami skaista un arī iedomīga.
-Beidz prātot! - Draudzene no somas izņem datoru un noliek to mums pa vidu, pagriezdama ekrānu uz manu pusi, - Raksti taču! - Viņa saka.
Smagi nopūšos un ielogojos savā facebook profilā.
