Šorīt piecēlos ar tādu domu, ka jādodas prom. Protams speciāli atstāju kravāšanos uz pēdējo brīdi, jo negribas šķirties no draugiem, kaimiņiem un šīm visām atmiņām. Vecāki mani steidzināja, bet es neklausījos, centos iespītēties kā maza meitenīte. Nekas neizdevās...
Nu jau esmu klāt jaunajās mājās un nejūtos pārāk labi, nevienu nepazīstu. Rit jau pirmā skolas diena - Kā būs? Mani pieņems? Atstums? Ahh, nezinu.. Gribas kliegt no dusmām. Pie visa ir vainīgs manas mammas jaunais draugs, viņš mūs šeit atvilka, ienīstu viņu.
Ir sācies jauns rīts, šodien pirmā skolas diena, negribu neko.. Varbūt tēlot slimu?
Mamma: Madara, drīz skola, taisies.
Es: Esmu slima, neiešu šodien.
Mamma: Labi, sazvanīšu skolu un pateikšu.
.......Pēc laiciņa..
Mamma: Madara, mēs dodamies uz centru, lai nopirktu vēl pāris lietas - priekš skolas.
Es: Labi, gaidīšu atpakaļ mājās!
Ir pienācis jau vakars un Madara nolēma iet gulēt. Iekārtojusies gultā Madara pekšņi izdzird dīvainu troksi aiz loga. Viņa piegāja pie loga un atvēra to, bet tur neviena nebija, pēc laika atkal viņa izdzirdēja to dīvaino troksni un atkal piegāja pie loga. Tur stāvēja Madaras kaimiņš Emīls.
Madara: Ko gribi no manis?
Emīls: Sveika, esmu aizmirsis atslēgas un vecāki nav mājās un ārā ir ļoti auksts..
Madara: Un?
Emīls: .... Es nevaru pie tevis uzkavēties kādu laiciņu? Lūdzu?
Madara: Dooh, labi..
-Viņi abi pavadīja ļoti ilgu laiku kopā, runāja par daudzām lietām, Madara pat uzzināja, ka Emīls ir viņas klasesbiedrs...
Kad Emīls aizgāja, Madara nebeidz domāt par viņu un nevarēja sagaidīt kad atkal satiks viņu. Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet viņa gribēja ātrak uz skolu.
Pienāca rīts...
Mamma: Madara celies.
Madara: Esmu jau augšā.
Mamma: Tik agri? Kas tev lēcies?
Madara: Nekas vienkārši šodien jūtos ideāli un gribu ātrāk uz skolu satikt savus jaunos klasesbiedrus.
Kad Madara nonāca jaunajā skolā viņu sagaidīja Emīls pie skolas durvīm, lai pavadītu uz klasi.
Emīls: Sveika, Kā jūties?
Madara: Sveiks, ļoti labi, tu?
Emīls: Nepārāk...
Madara: Kādēļ?
Emīls: Vakar sastrīdējos ar savu meiteni. Eh negribu par to runāt...
Madara jutās sagrauta. Atkal jau vilšanās, bet viņa turējās ļoti braši un izturējās tā itkā nekas nebūtu noticis...
Pēkšņi Informātikas stundā viņai Emīls padeva mazu lapiņu ...
