Hey, tauta! Šī ir 6.daļa, taču es brīdinu, ka stāsts nebūs baigi garš... Sekos citi, kas būs labāki. 5.daļa- http://spoki.tvnet.lv/literatura/Lupukrasas-Pavelniece-5/681881
Klēra nevarēja beigt smieties. Klasei tiešām bija izdevies iepriecināt viņu un skumjas bija, kā ar roku atņemtas. Viņai tā vien kā kārojās aiziet uz skolu, taču kautgan garastāvoklis bija labs, viņai vēl bija temperatūra. Tā nu Klēra slimības dienas pavadīja mājās, pie datora, dažreiz papļāpāja ar kādu no klases skype. Mamma uzreiz jutās labāk, jo Klēra tagad vairs tik ļoti nebēdājās. Pagāja nedēļa un Klēra izveseļojās.
Viņa atgriezās skolā. Klēra bija tīri priecīga visus redzot. ,, Jūs nu gan gāžat no kātiem, negribat izmēģināt veiksmi x- faktorā, ko?"
Visi saprata, ka Klēra joko, tas nozīmēja, ka ir iemesls būt tik labā noskaņojumā, tāpēc Sofija draudzīgi pajautāja Klērai: ,, Tas ir jauki, ka jūties labāk! Vai ar tēti kaut kas noskaidrojies?"
Patiesību sakot Sofijai likās, ka varbūt labāk nevajadzēja Klērai jautāt par tēti, ja nu tas liek viņai atkal palikt skumjai??
Klēra mierīgi atbildēja: ,, Nē, viss stāv uz vietas. Taču jūs ar savu dziedāšanu mani iepriecinājāt, tagad man ir daudz vieglāk. Paldies, jūs esat vislabākie!!"
Klase priecājās par šiem vārdiem, viņi tika novērtēti. Kad radās ideja Klērai dziedāt daudzi kategoriski atteicās, taču Sofijas un Edvīna pierunāti viņi piekrita. Rezultāts bija labs un tagad visi priecājās, ka varēja dziedāt, lai Klēra justos labāk.
Atlikušajā dienas daļā Klēra jutās ļoti labi un iemesls bija Sofija. Sofija gandrīz visu dienu pavadīja ar Klēru. Sofijai bija ļoti interesanti parunāt ar Klēru. Atklājās, ka viņas nemaz nav tik atšķirīgas , kā Sofijai bija licies. Tāpēc dienas beigās Sofija uzaicināja palikt Klēru pie viņas pa nakti, jo Sofija rīkoja pidžammu ballīti.
,, Sofij, forši, ka uzaicināji, taču es ceru, ka mana mamma atļaus..", es viņai tūlīt piezvanīšu."
,, Klērra, vai esi droša, ka vēlies palikt pie Sofijas?? Neesmu dzirdējusi, ka tu ar viņu pavadītu laiku kopā.." ,, Bet mammu, man vajag nedaudz izvēdināt galvu, viena nakts citur man tikai palīdzēs, lūdzu!" ,, Nu labi, " mamma piekrita, ,,tad tikai tev vajag mantas, tev jāatbrauc uz mājām!"
,, Es paņemšu no sporta tērpa, man tas ir tīrs, labi? Čau mammīt! "
Māte bija Klēru iepriecinājusi, taču vienai pašai palikt mājā, tas viņai īsti nepatika. Tāpēc arī viņa nolēma uzaicināt savu bērnības draudzeni Aiju ciemos, sen abas nebija pavadījušas laiku kopā, tāpēc šī bija lieliska iespēja! Nedaudz izklaides arī viņai nenāktu par ļaunu.
Tā nu skolā Klēra visas mantas ielikusi sporta kulē uzmeklēja Sofiju. Taču Sofija gluži viena nebija. Bija arī citas meitenes. Tur bija Dina- lielā sportiste, kura dievināja sportu. Vēl tur bija arī Leontīne, viņa vienmēr bija gribējusi līdzināties Klērai, taču tas bija slepeni. Nez kā, Klēra to zināja.
Viņai šī kompānija patika. tā nu visas meitenes iekāpa tramvajā un brauca pie Sofijas. Ceļš bija ļoti jautrs, meitenes čaloja savā starpā un iepazina viena otru vēl labāk, nekā līdz šim. Beidzot pienāca pieturā, kurā viņām bija jākāpj ārā. Viņas gāja pa ceļu, līdz nonāca pie Sofijas mājām. Viņas iegāja iekšā, nolika nost savas mantas. Sofijas māja bija pasakaina. Ballīte varēja sākties!!
