local-stats-pixel fb-conv-api

Lolita (13)2

110 0

Lolita (12)

Fakts numur viens – es biju apreibusi. Fakts numur divi – mana zaļā kleita atradās man blakus uz galda, nevis uz mana ķermeņa. Fakts numur trīs – manu augumu skūpstīja gleznotājs un, atklāti sakot, es jutos tā, it kā mans ķermenis būtu audekls un vīrieša lūpas būtu otas. Tās veidoja brīnumu uz manas ādas. Es sajutos pat pārmērīgi apreibusi, kad lūkojos atpūtas istabas grieztos.

Es biju mākslas darbs. Skaista un nevainojama.

Džošuā lūpas čukstēja, cik apbrīnojama es esmu.

Es pievēru plakstiņus un izdvesu garu nopūtu, kas nāca no mana ķermeņa dziļākajiem nerviņiem. To es gribēju – būt apbrīnotai. Tas man pietrūka – būt mīlētai. Tā īsti, bez nekādām pompozām runām un klasiskām dejām.

Es alku pēc mīlestības. Šī atziņa lika manai sirdij iepukstēties straujāk un asarām saskriet acīs.

“Tu esi tik burvīga.” Džošuā čuksts man atgādināja, kur joprojām atrodos. Apvijos ap puiša augumu un ieskatījos viņa pelēkzaļajās acīs. Tās uz mani raudzījās, it kā es slēptu visus pasaules noslēpumus.

“Sasodīts, es tevi gribu.” Puisis nočukstēja un iekodās maigi mana kakla ādā. Es iekunkstējos un ar roku pārslīdēju pāri puiša kailajai mugurai. Skūpstīšanās laikā es biju paspējusi novilkt vīrieša kreklu.

“Sekss ar tavu topošo attālo paziņu tavas māsīcas kāzās nav diezgan gudra ideja, saldumiņ.” Es puisi ķircināju, taču neteicu, ka tā bija tik slikta ideja. Sen nebiju dabūjusi, burtiski.

Puisis mazliet pacēla galvu un ieskatījās man acīs un nočukstēja, “Nekad neesmu bijis džentlmenis.”

-=-

Renē man veltīja smīniņu, kad ienāca tualetē, kur es cītīgi mēģināju sakārtot matus pēc mazliet mežonīgā seksa ar gleznotāju. Sasodīts, nostāsti par mākslinieciskām dvēselēm un to, cik labi viņi ir gultā, tas ir, uz galda, bija patiesi.

“Man patīk tevi redzēt, kad tu esi apreibusi pēc seksa.”

“Ko?” es izlikos it kā nesapratu, par ko meitene runā, taču viņa iesmējās.

“Nākamreiz, kad kliedz “Stiprāk, stiprāk”, atceries, ka varbūt durvis nav tik skaņu necaurlaidīgas kā tev šķiet.”

“Ak, Jēziņ, tikai nesaki, ka kāds vēl to dzirdēja.”

“Dzirdēt jau dzirdēja, bet, iespējams, nodomāja, ka tas ir jaunais pāris, jo šie abi arī mazliet nozuda.” Renē atbildēja un mazliet sakārtoja manu matu cirtu, kas negribēja atgriezties savā īstajā vietā. “Man ir prieks, kad tu atkal saņem peni savā dzīvē!”

“Renē!” Es nosarku un meitene atkal iesmējās.

“Atvaino, nenoturējos. Bet, zini, šis ir ļoti labs ķēriens. Tavā vietā es saglabātu viņa numuru. Ne tikai, lai sniegtu man labus orgasmus.”

Es uz Renē palūkojos, it kā viņa būtu prātu atstājusi vakar savā vietējā klubiņā.

“Kas? Esmu vienkārša meitene, mums bieži negadās bagātnieki!”

“Nav svarīgi, cik biezs ir viņa maciņš.”

“Bet mēs visas vēlāmies mētelīti no Versači.”

“Man pietiks ar Burberry.”

“Versači, versači, versači!”

“Neesi tu iluminātī.”

Kopīgi izgājām no sieviešu tualetes un gājām uz galveno halli, kur griezās dejas un norisinājās dažādas spēles ar jauno pāri.

Džošuā man piemiedza ar aci, kad mūsu skatieni sastapās. Pat ar izspūrušiem matiem puisis izskatījās vēl iekārojamāks. To pierādīja arī meitene, kas bija pielipusi pie puiša sāna un kaut ko nemitīgi stāstīja.

“Johaidī, meitenes gan līp pie tava naudas maciņa klāt.” Renē nočukstēja un es viņai maigi iegrūdu ar elkoni viduklī.

“Viņš ir arī personība, Renē!”

“Labi, Lolitiņ, nevajag jau aizsvilties tik ļoti!”

“Es neaizsvilos, man kaitina, ka tu tik pretīgi par mani domā.”

“Bet, atklāti, kad tu neizmanto puišus? Īanam tu zvani, kad tev nav ko darīt un tu zini, ka vēlies kārtīgi iztrakoties, jo viņam ir pilni spaiņi ar naudu un bankas konts, kuru tētītis tik bieži papildina. Vidusskolā tu ar viņu sāki satikties pēc brīža, kad uzzināji, kas viņa ģimenei pieder. Arī visus vīriešus, kurus tu copē, tu noskati. Vai viņam ir Rolex vai Swatch pulkstenis, vai viņš smaržo pēc Gucci vai Armani. Lolita, nesāc man te dirsties par to, kas es esmu, ja tu esi tāda pati.”

Dusmas mani pārņēma un es pagriezos pret Renē un iesitu meitenei pļauku. Acis iepletusi, viņa manī raudzījās ar neizpratni. Es metos ārā no telpas un dzirdēju čukstus, kas man sekoja.

Tā nebija taisnība. Tas, ko viņa teica, nepavisam nebija taisnība. Es neizmantoju puišus. Es necopēju tikai tos, kuriem bija biezi maki.

Tā it nemaz nebija taisnība.

Vai tiešām manai draudzenei varēja būt tik neprecīzs viedoklis par mani? Un kāpēc viņai bija tāds viedoklis, ja tā nebija taisnība?

Aizelsusies, es izskrēju ārā no viesu nama un apsēdos uz sola, kas bija novietots viesu nama verandā. No tā pavērās skaists skats uz mēnesnīcā izgaismoto ezeru.

Tā nebija taisnība?

-=-

Lolita(14)

110 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000
Nevaru sagaidīt nākamo daļu, aizrāva :3
0 0 atbildēt