local-stats-pixel fb-conv-api

Lolita (10)1

102 0

Lolita (9)

“This is how we do, yeah, chilling, laid back, straight stuntin’ ya we do it like that, this is how we do, do do this is how we do.”

Keitas smiekli sajaucās ar manām šķībajām notīm kā mohito ar ledus gabaliņiem.

“This ones goes out to ladies, at breakfast in last night’s dress,” es pagriezos sēdeklī pret Keitu un ar savu rādītājpirkstu iebakstīju meitenei plecā “uh-huh, I see you.”

Keita man parādīja mēli, nenolaizdama skatienu no ielas. Meitene mani veda ciemos pie mammas, jo es biju pārāk skopa, lai izmantotu sabiedrisko transportu, un Keita savu mīļo Audi pārsvarā nemaz neizmantoja, tā kā, bija iemesls atrast ieganstu, lai meitene mani aizvestu pie mammas uz Oksfordu.

“Paldies tev, paldies tev, es tevi mīlu, tu esi vislabākā.” Es meitenei paziņoju, dodot bučas viņai uz sejas, kad meitene man pavēstīja, ka tomēr mani vedīs.

Un, pats galvenais, man nebija jātērē sava nopelnītā naudiņa, kuras tā pat bija maz un kura pazuda ļoti, ļoti ātri.

“Tu izslēgsi to sasodīto popu?” Keita īgnā balsī jautāja, kad es turpināju dunkot līdzi Keitijai Perijai.

“Neviens neslēdz prom Keitiju Periju, muļķīt.”

“Es slēdzu.” Meitene man paziņoja un izstiepa savu roku, kas neatradās uz stūres, lai pārslēgtu dziesmu. Kad no tumbiņām sāka skanēt Igija Azela ar savu “Fancy”, Keita riebumā saviebās vēl vairāk un es sāku repot līdzi dziesmai.

“I’m so fancy, you already know…” es apklusu, kad Keita nobrauca nost no ceļa un piestāja pie ceļa malas.

“Ja tu to atkritumu grozu tūlīt pat nenogriezīsi, es tevi izsviedīšu te pat ārā.”

“Jēziņ, grūtniecība tevi ir padarījusi par īstu harpiju.”

“Lolita, nekaitini mani!”

“Who that? Who that? K-E-I-T-A?”

Keita pasniedzās līdz radio un izņēma manu disku ārā no pleijera. “Nekad vairs neļaušu tev izvēlēties diskus, kurus atskaņot mašīnā.”

“Es arī tevi mīlu.”

-=-

“Cik burvīgi, ka tu mums pievienojies, Keitiņ!” mana mamma iesaucās, kad pamanīju Keitu man blakus uz lieveņa. Keita pasmaidīja greizu smaidu un mana māte metās meitenei ap kaklu. Uzspiedusi buču uz vaiga, viņa meiteni kārtīgi samīļoja un tad, atrāvusies prom no Keitas, metās man virsū.

“Ak, mīļumiņ, cik sen es tevi neesmu redzējusi. Jau šķiet, ka esi aizmirsusi par savu mīļo, vientuļo māti!” Māte man ķērca ausī ar savu griezošo balsi, kuru viņa izmantoja, kad bija ļoti aizkustināta.

Māte dzīvoja viena. Tēvs no mātes izšķīrās, kad man bija deviņi gadi. Līdz man bija deviņpadsmit, es bieži mēdzu dzīvot pamīšus te pie mātes, te pie tēva. Abi dzīvoja Oksfordā, tāpēc īpaši garus braucienus no vecāku privātmājās līdz skolai man nevajadzēja mērot.

“Atvaino, mammu, biju pārāk aizņemta ar darbu.” Mammai atbildēju, cenzdamies mammu atraut nost no sevis. Ciešais mātes tvēriens man neļāva ievilkt dziļi elpu.

Aicinot mūs pie pusdiengalda, mamma sirsnīgi apsveica Keitu ar jaunumiem par bērniņu.

“Es pat vairs nevaru sagaidīt, kad man būs mazbērni!” Mamma Keitai stāstīja, veltot man raižpilnu skatienu.

“Neuztraucies, drīz tas nebūs!” Mammai atbildēju, veltot viņai smīniņu.

“Vai kāds vīrietis kādreiz vēlēsies sadzīvot ar viņu, ja viņai ir tāda attieksme pret pašu nabaga māti?” Jā, mamma prata no mušas uzpūst ziloni.

“Es ticu, ka varēs. Viņa vēl nav atradusi īsto, Steinfordes kundze!”

“Tu tici tai pasakai? Kāds naivums tavā vecumā.” Es noburkšķēju un ķēros klāt pusdienām, ko māte uzlika uz galda. Pusdienās bija rīsi ar salātiņiem un vistas fileju. Bon Appétit.

“Cik tad ilgi pie manis paliksi?”

“Līdz svētdienai. Taču nedomā mani nodarbināt, nesen uzliku jaunos gēla nagus un pirkstiņiem.” Mātes sejas priekšā sāku vicināt savu labo roku, uz kuras pirkstu nagiem gēla nagi izskatījās kaut cik sakarīgi. To, diemžēl, nevarēja teikt par otru roku.

“Atkal naudu izsvied nevajadzīgās lietās? Būtu labāk māti aizvedusi līdz Vācijai, māsa jau zvanīja un stāstīja, ka priekš Oktoberfesta jau ir pieejamas biļetes. Un tu taču zini, cik ļoti es cienu Oktoberfestu.”

“Un piedzērušos vīriešus, kuriem ir daudz naudas un ar kuriem var amzierēties.” Es nosprausloja un Keita iespurdzās.

“Kas tev ir iekodis?” Meitene man vaicāja, kad es viņas virzienā nobolīju acis.

“Vasaras depresija, neņem mani vērā.”

“Vīrieša trūkums viņas dzīvē.” Māte secināja, ielejot tējkannā ūdeni.

“Ja kas, sen neesmu redzējusi nevienu Lolitas pielūdzēju mūsu dzīvoklī.” Keita sprieda, cītīgi metoties klāt vistas filejai.

Ak, šīs grūtnieces, nemāk paklusēt savu hormonu iespaidā.

“Tikai tāpēc, ka nesatiekos ar nevienu regulāri, nenozīmē, ka bieži nedabūju.”

“Vienas nakts sakari nav laba lieta, meitiņ. Beigās var attapties par vecmeitu.”

“Nemāci mani, es zinu, ko daru. Kā gribu, tā dzīvoju.”

“Mieru, lūdzu.” Keita mūs mierināja, kad sākām pacelt balsis.

Dusmas mazliet pulsēja deniņos un es ievilku dziļu elpu. Man bija jānomierinās, jāpierāda, ka vairs neesmu tā Lolita, kuru mātei vajadzēja savākt no ciema policijas, jo naktī biju vazājusies apkārt alkoholiskā reibumā.

Tīņa gados mātei nebiju nekāds apzinīgais bērnelītis. Gandrīz pat paliku uz otru gadu skolā, jo vecāku šķiršanās un biežās ciemošanās te pie viena, te pie otra, mani psiholoģiski ietekmēja. Vismaz tā secināja skolas psiholoģe, kurai bija dzeltena vabolīte ar dzelteniem sēdekļiem un plastisko saulespuķi stiklā.

Teiciens “we’re all mad here” labi raksturoja manu dzīvi pirms Londonas.

Taču nu esmu uzsākusi jaunu, stabilu dzīvi un vēlos pati savu karjeru.

“Ja kas, tavs brālēns Deivids pēc divām nedēļām precēsies. Esam uzaicinātas uz kāzām.” Māte paziņoja, kad biju apēdusi savas pusdienas.

“Ak, cik burvīgi. Bet kā mēs tiksim līdz Īrijai?”

“Tavs brālēns vairs nedzīvo Īrijā, meitiņ.”

“Kur tad?”

“Braitonā.”

“Vismaz jums nevajadzēs tērēt naudu priekš kuģa vai lidmašīnas.” Keita ieķiķinājās, kad es paliku klusēdama.

“Kāpēc tu man to nepavēstīji agrāk?”

“Ak, viņš tikai pagājušajā nedēļā tur ievācās.”

Super, mans mīļākais brālēns dzīvoja nieka pusotras stundas tālumā.

“Tad jau kādreiz mīļajai māsiciņai būs jāpiezvana.” Es sacīju, atcerodamies bērnību un ilgās nedēļās, ko pavadīju kopā ar brālēnu, kad viņš atbrauca pie mums ciemos.

-=-

Lolita (11)

102 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

👍

0 0 atbildēt