local-stats-pixel fb-conv-api

Life is not the Disney's world. 234

241 1

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-22/751120
Samiegojusies apsēdos uz gultas malas un ielūkojos pulkstenī. Tas rādīja desmit. Bija svētdienas rīts, rīt man būs jādodas uz skolu, laiks kopā ar Lūku saīsināsies.

Iebāzu pēdas brūnajās eža formas čībās un aizsļūcu līdz vannas istabai. Iekāpu dušā un pār ķermeni sāka līt siltais ūdens. Kad biju nomazgājusies, saģērbos un pēdas atkal paslēpu čībās.

Iegājusi atpakaļ guļamistabā, Lūks vēl gulēja. Nevēlējos viņu modināt, tāpēc klusi pametu istabu. Piegājusi pie kāpnēm, apstājos. Lūkojos lejā un nespēju pakustēties, es biju gluži kā sasalusi.

Man pretīm vērās Harijs. Viņš nedaudz pasmaidīja. Manu lūpu kaktiņi, paši izliecās smaidā un es skrēju jau lejā pa kāpnēm. Čības nolidoja no kājām un palika, kaut kur kāpņu vidū. Uzlecu virsū Harijam.

Jā, man vajadzētu būt uz viņu dusmīgai, bet es to nespēju. Manī viss atdzīvojās, kad ieraudzīju savu draugu, savu vienīgo draugu. Manas rokas apvijās ap Harija kaklu un kājas ap viņa vidukli. Harijs iesmējās un aplika savas rokas ap manu vidukli, lai nenokristu. Mēs tā kādu brīdi stāvējām, mums abiem bija labi, mēs abi bijām laimīgi, kad esam atkal satikušies.

- Piedod, es nespēju tikt ātrāk. - Harijs, klusi sacīja.

- Vienalga, tagad tu esi te.

Nolecu no Harija nost un lūkojos viņa acīs. Harija skatiens aizklīda aiz manis. Pagriezos ar matiem iesitot Harijam un sastapos ar Lūka skatienu.

Uzskrēju augšā pa trepēm un satvēru Lūka roku. Vilku viņu lejā pa trepēm pie Harija. Varēja redzēt, ka viņš pašlaik cīnas ar sevi. Es zināju šo skatienu, viņam skauda, ka esmu atradusi, viņa aizstāvi, bet pastiesībā, Harija vietu nespēs aizstāt neviens pat Lūks.

- Harij, tas ir Lūks, mans puisis. Lūks, Harijs. - lēnām noteicu, jo nedaudz baidījos par viņa reakciju. Viņam bija asa, ātra daba, tāpēc reizēm man nācās viņu glābt no sūdiem, ko viņš savāra.

- Pa kuru laiku? Cik ilgi? -Harijs skatījās uz mani un vaicāja. Nolaidu galvu un skatījos uz savām basajām kājām. Es juto nedaudz vainīga, ka nebiju pastāstījusi to visu Harijam.

- Apmēram divus gadus. -Lūks sacīja, jo zināja, ka es neko neteikšu.

Harijs apspiedās ar muguru pret sienu, es apsēdos uz kāpnēm. Lūks pazuda virtuvē, viņš saprata, ka mums ir jāizrunājas divatā. Paskatījos ar skumjām acīm uz Hariju.

- Piedod. - tas bija vienīgais vārds, ko es spēju pateikt. Un tad iestājās nāvējošs klusums. Mēs viens uz otru skatījāmies. Piecēlos kājās un apķēru viņu. Pār maniem vaigiem sāka līt asaras. Harijs man netieca mierinošus vārdus, tika glaudīja muguru. Viņš zināja, ka neciešu, ka saka mierinošus vārdu, viņš zināja, ka, tas mani uzvelk vēl vairāk. Viņš par mani zināja visu, reizēm šķita, ka pat vairāk kā es pati.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-24/751966

241 1 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

emotion 

3 0 atbildēt

Nākamo! emotion

0 0 atbildēt
Šodien izlasīju tavu stāstu, pagaidām man patīk! emotion
0 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt