local-stats-pixel fb-conv-api

Life is not the Disney's world. 2.15.0

131 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-214/760255

Stāvu uz lieveņa kā sālsstabs un lūkojos, kā no paglama iziet Lūks un tad Harijs. Viņi apstājas pie vārtiņiem un uzlūko mani vēl pēdējo reizi. Kad viņu stāvi ir pazuduši manam skatienam, es atļauju emocijām vaļu, es atļauju tām lauzties uz āru.

Mans augums lēnām iekrīt šūpuļtīklā, es kliedzu un izmisīgi raudu. Man ir sajūta, ka mani kāds no iekšpuses plosa, nežēlīgi plosa. Es šīs visas emocijas biju krājusi mēnešiem, gadiem un beidzot tas viss izlauzās uz āru, izlauzās uz āru, apliecinot, ka esmu bijusi stipra pārāk ilgi.

Jutu, ka mana āda deg no kaimiņu skatieniem, kuri bija visādi, cits mani vēroja ar naidu, kāds ar līdzjūtīgu un sāpjpilnu skatienu, kāds vispār padomāja, ka esmu ķerta un mana vieta ir trakonamā. Kāds apsēdās man blakus, tiku ievilkta mierinošā apskāvienā, tā bija Miranda, viņas saldās smaržas mani apreibināja.

- Nāc, ejam iekšā. Citādi man pie tevis būs jābrauc uz trakonamu. – Miranda klusi sacīja.

Kāpot ārā no šūpuļtīkla, aizķēros aiz Mirandas kājām un no šūpuļtīkla izvēlos. Atlikušo gabalu līdz priekšnamam veicu rāpojot, Miranda lēnām man devās līdzi, kad mans augums bija pazudis iekštelpā, durvis tika aizcirstas un divas reizes aizslēgtas. Sabruku uz zemes un pierāvu sev klāt kājas. Es gulēju koridora vidū, sarāvusies embrija pozā, un man blakus sēdēja Miranda, viņa bija izmisusi, viņai nebija ne jausmas, ko ar mani darīt. Miranda smagi un gari nopūtās, tad piecēlās kājās un aizgāja uz virtuves pusi.

Miranda.

Ieeju virtuvē un atspiedusies pret leti, lūkojos ārā pa logu. Kaimiņi lēnām viens pēc otra pazūd, atstājot šo mirkli vēsturē, atstājot šo mirkli tikai atkal par kādām negatīvām domām.

Man jau sāka nedaudz apnikt Sūzanas uzvedība. Neskatoties uz to, ka viņa ir mana labākā draudzene, šīs scēnas divdesmit divos gados bija par traku, man bija tikai viena vēlme, savu grūtiniecības laiku izbaudīt, nevis visu laiku pavadīt pie Sūzanas, jo, redziet, viņai ir slikta dzīve.

Par bērnu zaudēšanu un vairāk to neiegūšanu es spēju piekrist, tas jebkurai sievietei būtu šausmīgi, bet vai nevar šīs emocijas paturēt pie sevis, vai nevar beidzot saņemties un dzīvot tālāk, pieņemot to, ko liktenis tev ir devis?!? Dzirdēju Sūzanas soļus tuvojamies virtuvei, tātad šī situācija arī bija beigusies. Pietika vien tikai ar kaimiņu uzmanību un nelielu pavāļāšanos pa grīdu.

-Piedod. – viņa klusi pie sevis nopurpina.

- Tev nevajag atvainoties man, bet gan sev. Sūzan, tu esi divdesmit divus gadus veca sieviete, tev ir jādzīvo uz priekšu, nevis pagātnē. Tev pagātne ir jāpalaiž vaļā. Tu vairs neesi pusaudze, lai vārtītos pa zemi un kliegtu, tu esi pieaugusi un tev vairāk blakus nebūs vecāku, kuri tevi atbalstīs. – Sūzanas acīs jau atkal sariesās asaras.

- Vecāki mani nekad neatbalstīja. Šie biežie nervu sabrukumi ir tikai tāpēc, ka es, būdama pusaudze, visu glabāju sevī. – viņa pagriezās un aizgāja, atstājot mani virtuvē apmulsušu.

Es kādu citu reizi būtu viņai skrējusi pakaļ, bet tikai ne šoreiz. Izgāju no virtuves un devos uz ārdurvju pusi, atslēgusi tās, izgāju no mājas un aizcirtu aiz sevis durvis. Man vajadzēja atpūsties no visām šīm scēnām, kuras bieži vien ir nevietā, kā piemēram, šodien. Viņa tik ļoti vēlējās, lai Lūks un Harijs aizbrauc, bet, kad viņi tik tiešām aizbrauc, viņa ar savu kliegšanu saceļ kājām gaisā visu pilsētu.

Sūzana.

Ārdurvis aizcirtās ar skaļu troksni, tā iztraucējot visu mieru, kas valdīja šajā lielajā namā. Es biju palikusi pavisam viena, Mirandai bija taisnība, man bija jādzīvo uz priekšu, jo citādi es zaudēšu to, kas man sen nav bijis - labāko draudzeni. Uz Mirandas pleca es varēju izraudāties jebkurā brīdī, bet šie brīži nu jau bija kļuvuši pārāk bieži.

Man bija jāsaņemas, man bija jānocietina savas jūtas, kā es to darīju pusaudžu vecumā, es nedrīkstēju zaudēt Mirandu, viņa man bija kā māsa, kura man, nekad nav bijusi, es nedrīkstēju bojāt savu nākotni, visu laiku līdzi velkot smacējošo pagātni, man tā bija jāatbrīvo, man bija jādzīvo uz priekšu un tieši to es arī darīšu. Es dzīvošu.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-216/760983

131 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000