Life is not the Disney's world. 2.13.2

Atbrīvoju nedaudz laika, lai publicētu jums šo daļu. Nākamā varētu būt Jūlija pirmajā nedēļā.
Vēlos lielu paldies teikt Lanky. Tu man ļoti palīdzi. :*
SatansPrincess

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-212/759010

Mani pirksti bungāja pa ozolkoka virsmas galdu. Man pašai bija apnikuši šie meli, kas lēnām smacēja mani. Manas minūtes vilkās kā stundas un dienas kā nedēļas.

Šajā mājā Lūks un Harijs jau bija mēnesi, neizskatās, ka viņi grasītos braukt prom. Es biju devusi viņiem tik daudz mājienu, lai viņi dodas atpakaļ, bet viņi izlikās to nedzirdam. Un Deivids, nespēju saprast, kā Miranda spēj viņu izturēt, jo viņš jau mani bija izvedis no pacietības pirmajā nedēļā.

Deivida acīs redzu, ka viņš vēlas doties prom, atgriezties savā ierastajā dzīvē un sagaidīt mājās atgriežamies sievu no komandējuma, bet viņš to nespēj izdarīt, jo bija apsolījis man tēlot šajā lielajā teātra izrādē, kura kļūst murgaina.

Lūks.

Iegāju istabā, kurā mitinājās Harijs. Viņš sēdēja pie loga un bungāja ar pirkstiem pa palodzi. Apsēdos uz datorkrēsla un kājas uzliku uz galda.

- Mums laikam beidzot būtu jādodas prom. Viņa ir laimīga, mēs vairs neesam viņai vajadzīgi. – Harijs, dzirdējis manu atnākšanu, sacīja.

Viņam bija taisnība, mums vairāk nebija ko darīt Sūzanas dzīvē. Mūsu vieta ir un paliks pagātnē, mēs nespēsim būt kas vairāk par draugiem.

Mēs paliksim tikai labi draugi, un no šiem vārdiem es baidījos visvairāk, es nevēlējos nākotnē būt Sūzanai tikai draugs.
Viss, kas noticis starp mums, bija jāatstāj pagātnē, lai vai kā es to nevēlētos.

Sūzana bija pateikusi savu izvēli, viņa bija atstājusi mūs pagātnē un tas arī jādara mums, lai cik mokoši un grūti tas nebūtu.

Harijs.

Mans un Lūka pienākums- palaist vaļā pagātni, palaist vaļā Sūzanu.

Es zināju, ka man to būs izdarīt grūtāk nekā Lūkam, jo manas un Sūzanas attiecības pamatā ir gadiem ilgi būvēta draudzība.

" Sūzana lēnām nokāpj no otrā stāva. Viņa iet lēniem, gracioziem soļiem, "Valentino" zelta kleitai plīvojot. Sūzana izskatās kā izkāpusi no žurnāla, varētu pat padomāt, ka viņa ir atlidojusi no citas planētas.

Apstājusies man līdzās, viņa iekrampējas manā elkonī un Līzele, izskrējusi no virtuves ar fotokameru rokās, iemūžina šo mirkli.

- Paldies. - Sūzana savā siltajā un jaukajā balsī pasakās man.

- Tam jau draugi domāti, vai ne? - nosaku un beigās iesmejos.

Man bija paveicies, ka viņa nebija atradusi sev balles pavadoni.
Es biju iemīlējies viņas okeāna zilajās acīs, kuras mani vilināja un tajās es pazudu kā bezdibenī, alā bez izejas.
Bet vienu es zināju, es nedrīkstu izrādīt savas jūtas, jo mūsu draudzība ir vērtīgāka pat par briljantiem, kas lepni rotāja dāmu kaklus."

Es biju lauzis sev doto solījumu. Man ir jāatgūst vismaz šī draudzība, kura nav novērtējama materiāli.

Sūzana.

Harijs un Lūks izmetās no
guļamistabas ārā, lejā pa trepēm viņi noskrēja ātrāk nekā jebkad.Harijs izskrēja ārā no mājas, Lūks nāca pie manis.
Palūkojos uz viņu, es biju nogurusi no viņiem visiem trim, es gribēju atpūsties viena pati vai ar meitenēm, galvenais, lai kompānijā nebūtu kāds pretējā dzimuma pārstāvis.
Man jau viņi bija līdz kaklam.

Lūks apstājās pie galda un centās nomierināt savu elpu, man bija slinkums kaut kur doties
viņam līdzi.
To sapratis,Lūks satvēra manu roku un vilka mani prom no vietas, kur kādu stundu es sēdēju bez viņu lūguma, nosodījuma un mīlestības pilnajiem skatieniem.

- Lūk, ko tu dari?

- Vienkārši seko.

Viņš atvēra man ārdurvis, apstājos līdzās Harijam un palūkojos uz to pusi, kur viņi skatījās.
Tas, ko es ieraudzīju, mani šokēja un arī atviegloja.