Uz kādu laiku no manas puses būs klusums, jo nebūšu Latvijā. Ceru, ka gaidīsiet mana stāsta turpinājumu.
Vēl arvien vēlos dzirdēt no jums kritiku un kādus ieteikumus.
Paldies.
SatansPrincess
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-211/758639
Mājās valda klusums, tas valda visapkārt. Es sēžu uz lieveņa ar viskija pudeli rokās, ar pledu ap pleciem un lūkojos zvaigžņotajās debesīs. Ārdurvis klusi atveras un man blakus kāds apsēžas, pēc smaržas jau saprotu, ka tas ir Harijs. Viņš apliek ap maniem pleciem savu roku, es atstutēju galvu pret viņa plecu. No manām rokām tiek izņemta pudele, Harijs padzeras krietnu malku un tad pudeli iestumj atpakaļ manā rokā.
Šāda pasēdēšana starp mani un Hariju nav bijusi tiklīdz sapratu, ka viņš pret mani jūt kaut ko vairāk. Pašlaik starp mums abiem nestaro nekādas jūtas, esmu es un Harijs, mēs šeit sēžam kā labākie draugi, klusējam un izbaudam nakts burvību, kā mēs to darījām pirms tam.
Manās domās ir palicis tas mirklis, kas notika starp mani un Deividu. Es biju tā, kas visu pārtrauca, jo atcerējos par Mirandu, tas bija nepareizi. Es nespēju sāpināt Mirandu, viņa bija mana draudzene, kuras pirms tam man nav bijušas, viņa man „aizdeva” savu vīru, viņa bija tā, kas pamanīja, ka man seko Lūks un Harijs, viņa bija tā, kas izdomāja šo plānu, viņa bija cilvēks, kuru es nespēju sāpināt, jo viņa bija tā, kura manā labā darīja tik daudz. Galvenais ir, tas, ka viņa man palīdzēja tā pat vien, pretīm neprasot neko. Mirandas smaidi un joki, tie mums pārējām dienu padara košāku, krāsaināku un jaukāku.
Palūkojos uz Hariju, viņš pie savām lūpām atkal pielika pudeli. Jutu, ka manos vaigos sakāpj karstums, tāpēc novēršos. Pudele atkal stāv uz zemes, tāpēc šoreiz pudeles kakliņu pie lūpām pielieku es. Durvis atveras un man otrā pusē, kāds apsēžas blakus. Palūkojos uz turieni un sastopos ar Deivida skatienu.
- Mīļā, vai man jābūt greizsirdīgam. – iesmejos.
- Nē, nav nekāda pamata būt greizsirdīgam. Tikai pavadu laiku ar savu labāko draugu.
Deivids satver manu roku un mēs dodamies iekšā. Pie sliekšņa vēl uzmetu pēdējo skatienu Harijam, viņš ir okupējis manu pudeli, manu pledu un manas zvaigžņotās debesis. Deivids mani velk augšā uz guļamistabu.
- Sūzan, Miranda to nevar uzzināt. Tad viss starp mums būs cauri, bet mīlu viņu.
- Es zinu. Nekas tāds vairs neatkārtosies, mums tikai jāspēlē, ka esam laimīgi. – klusi atbildu viņam, lai kāds nesadzird.
Deivids ieguļas gultā, bet es dodos uz vannasistabu. Kad esmu izgājusi no tās es palūkojos uz gultu, tad uz dīvānu. Pieeju pie skapja un no tā izņemu vienu lieku segu un spilvenu. Nolieku mantas uz dīvāna un sāku klāt sev guļvietu.
- Tak, nemuļķojies. Nāc šurp. Gultā pietiks vietas mums abiem un tu taču teici, jātēlo laimīgs pāris.
Palūkojos uz gultu un dīvānu. Ar nedrošiem soļiem dodos uz gultas pusi. Es nepieļaušu, ka tas atkārtojas vēlreiz, tas nekādā gadījumā nemaz nedrīkst notikt. Es nevēlos pievilt viņu, es nevēlos pazaudēt draudzeni, kuru nesen ieguvu, man viņa ir vajadzīga līdzās, jo Harijs to vairāk nespēj nodrošināt, viņš vairāk nespēj atrasties man blakus nedomājot par manām lūpām. Par skūpstiem, kas valda mūsu starpā.
Man ir jāatbrīvojas gan no Lūka, gan Harija. Viņi ir pārāk smaga nasta uz manie pleciem.
Harijs.
Jūtu Sūzanas dedzinošo skatienu sev mugurā, man viņa ir jāpalaiž, viņa ir precējusies, man viņa ir jāatbrīvo, lai arī cik, tas grūti būtu.
Dzirdu viņu abu sačukstēšanos un Sūzanas apslāpētos smieklus, viņa ir laimīga. Viņa ir nokļuvusi savā paradīzē, viņa ir sākusi jaunu dzīvi, kurā man un Lūkam vairāk nav vietas. Mums viņa ir jāpalaiž, mums ir jādzīvo tālāk un viss, kas notika pagātnē ir tur arī jāatstāj.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-213/759884
