Life is not the Disney's world. 20

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-Prologs/747200
Harijs bija apmulsis, bet, protams, kurš nebūtu, klusā, mierīgā, it kā laimīgā meitene kliedz.
Harijs pacēla grāmatu un no tās izkrita lapa.
Viņš pieliecās tai pakaļ, grāmatu nolika uz galda, lapu locīja vaļā.
Uz lapas bija mans zīmējums - melna sirds.
Lūkojos uz Harija sejas izteiksmes maiņu, es negribu celties un raut zīmējumu viņam no rokām.
Es atzīstos, man vajag palīdzību vairāk kā jebkad.
Viņš apsēdās man līdzās un apskāva.
Mamma, Džesika viņas bija redzējušas manus zīmējumus, bet nesaskatīja tajos cīņu pašai ar sevi, kā to saskatīja Harijs.

- Es zinu, kas tev palīdzēs, Suzij.

- Nē, tikai ne uz turieni.

- Ko?! Kāpēc?

- Tagad tur ir skolas biedru tikšanās vieta.

- Tev kādreiz patika sabiedrībā?

- Vairāk nē. Kad tu aizbrauci, par klases izsmieklu objektu kļuvu es. - lēnām teicu.

Harijs sabruka. Viņa sejā iegūlās vainas apziņa, nožēla.
Es nespēju mierināt viņu un teikt, ka viņš nav vainīgs. Man vairs nav spēka, kādu glābt. Viņam, tas ir jāsaprot pašam.

- Es šonakt palikšu te, pie tevis.

- Nē, tev jādodas atpakaļ pie Peidžas.

- Tu dzirdēji?

- Es dzirdu vienmēr.

- Tu esi eņģelis.

Piecēlāmies kājās, viņš mani apskāva un aizgāja. Es viņam nebiju izstāstījusi visas savas bēdas, pat lielāko daļu ne, bet viņš atrada risinājumu savām bēdām, vismaz kāds no mums spēs būt laimīgs.
Viņa dzīve jau ir nostabilizējusies, viņš ir laimīgs.

Es arī spēšu būt laimīga, man ir jāpaciešas tikai vēl četri mēneši, skola beigsies, visas manas nedienas beigsies, ja vien, tas arī neturpināsies universitātē.

Ierāpos gultā un aizvēru acis.
Negribēju doties rīt uz skolu, man ir apnicis katru dienu piedzīvot, ka mani apsmej.
Es nevēlos vairāk no skolas pārnākt mājās un kliegt spilvenā, man sāk, tas apnikt.

Plakstiņi kļuva smagi un miegs mani pārņēma. Miegs bija vienīgā vieta, kur manas domas bija atslēgtas no realitātes.

Noskanēja modinātājs, atvēru acis un dziļi ieelpoju.
Man vēl ir jāpacieš 109 dienas, tās ir 6540 stundas jeb 392400 minūtes, jeb 23544000 sekundes.
Man ir jāizcieš tik daudz līdz skolas beigām, līdz es spēšu būt brīva no viņiem visiem, līdz es spēšu viņiem parādīt, ka es esmu, kas vairāk kā par klasesbiedreni, kura neizrāda savu īsto es, kas vairāk par apsmieklu objektu.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-3/747325