local-stats-pixel fb-conv-api

Liesmu pieskārieni (9)2

268 0

Dziesma

Liesmu pieskarieni (8)

Liams.

Pēc tikšanās ar tēvu dodos uz boksa treniņu. Es nevaru dzīvot bez sporta, īpaši boksa. Es skrienu piecas dienas nedēļā un boksējos septiņas. Es vienkārši visu laiku esmu tik dusmīgs. Dažreiz man šķiet, ka manī iekšā viss vārās un es spētu nogalināt ne aci nepamirkšķinot.

Cilvēki tikai domā, ka esmu vēss un mierīgs, bet tas ir tikai teātris. Lielāko daļu laika man vienkārši gribās kliegt un sasist kādu lupatās, bet es savaldos un to visu izlieku zālē. Treneris man saka, ka man vajadzētu sacensties, bet tas man neinteresē. Es uz zāli eju tikai, lai izsistu visas dusmas uz sevi, tēvu un pasauli.

-Liam.

- Kurt, - es sasveicinos ar puisi, kurš gandrīz vienmēr ir mans sparinga partneris. Viņš ir viens no diviem cilvēkiem, kurus varētu saukt par draugiem. Viņam ir lieliska tehnika, bet, kad es esmu sadusmojies neviens nevar mani pārspēt.

Pirmais iesildos ar lecamauklu un vēl dažiem vingrinājumiem, tad dodos pie smilšu maisa un pusstundu pavadu tur. Tad pusstundu trenējos ar kurtu.

Ar katru sitienu jūtu, ka dusmas mani pamet un paliek vieglāk elpot. Drausmīgais, smacējošais naids, ko jūtu pret sevi samazinās, bet nepazūd.

Kad abi ar Kurtu dodamies uz ģērbtuvēm, viņš berzē sasisto apakšžokli. Tas man sanāca netīšām. Treniņos pa seju nesitam nopietni.

Mani pirkstu kauliņi ir sarkani un es atkal varu paelpot. Šovakar man vēl ir paredzēta tikšanās ar Malēniju vai Melisu. Viņu vārdus es neatceros. Viņas neko nav izdarījušas, lai liktu man atcerēties viņu vārdus. Daudzi domā, ka tas ir briesmīgi, ko daru, vairākas meitenes vienā nedēļā, bet nav jau tā, ka es meklētu viņu kompāniju. Viņas pašas mani atrod. Turklāt, viņas pašas man uzmācas. Protams, es mēdzu izturēties valdzinoši, bet neviens neliek viņām tam padoties. Nekad neesmu izmantojis nevienu meiteni, nekad nevienai neko neesmu solījis, es tikai aizeju un viņas aizmirstu.

-Kādi tev šovakar plāni?

-Malērija vai kaut kas tamlīdzīgs. Tev?

Kurts samiedz acis, bet neko nesaka. Mums šī saruna jau ir bijusi. Viņam jau četrus gadus ir viena draudzene. Viņš mācās, strādā un vispār ir paraugpilsonis. Kurta dzīve ir tik vienkārša un lieliska. Puisim nav ne jausmas, cik ļoti es viņu apskaužu.

-Karsts randiņš ar segu un spilvenu. Liekas, ka neesmu gulējis jau gadiem, - viņš nožāvājas.

Es pamāju ar galvu. Mēs neaizraujamies ar sarunāšanos.

Kad nonāku bārā, kurā man ir norunāts satikties ar Melāniju, tas ir pilns ar cilvēkiem, lai arī ir pirmdienas vakars. Es apsēžos pie letes un pasūtu viskiju ar ledu.

-Sveiks, - man blakus apsēžas pievilcīga blondīne.

-Malēnij?

- Nē, bet es varu būt tā, ko tu vēlies, - viņa murrājoši nosaka un samirkšķina acis. Viņa izskatās stulba, bet ne jau viņas intelekts man interesē. Es izlemju sev pakavēt laiku, kamēr Melisa uzradīsies.

-Ko tu dzer? – es viņai pajautāju šķībi uzsmaidīdams.

- Martini, - viņa virpina pirkstos matu šķipsnu un kož lūpā. Un mani vēl vaino, ka es izmantoju meitenes. Smieklīgi.

Es dodu zīmi bārmenim.

-Ko tu dari? – meitene man jautā?

Man nav ne jausmas. Cenšos palikt dzīvs un nesasit katru pretimnācēju. – Es studēju biznesu.

-Cik aizraujoši, - viņa ķiķina.

Gluži tikpat kā lidot. – Ne tik ļoti aizraujoši, kāda esi tu. - Es šķībi pasmaidu un skatos uz viņu caur skropstām.

Meitene ķiķina vēl sparīgāk un atmet matus uz muguras.

-Es studēju dizainu.

Man tas itin nemaz neinteresē. Un man galīgi neinteresē tu.

-Čau, - mani uzrunā sīka meitene. – Esmu Melisa.

- Tu nāc kā saukta, - es viņai uzsmaidu, un smaids no blondīnes sejas nodziest ātrāk, nekā gaisma spētu. Tas ir tevis pašas labā.

-Iesim? – viņa man tieši jautā, un man jau šī meitene patīk.

Liesmu-pieskarieni-10

268 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

 

Droši vien, ka nē, bet varbūt rīt rīta pusē ielikšu kādu. emotion

1 0 atbildēt
Perfekti❤
1 0 atbildēt