http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ledus-5/781851
Ledus (6)2
Tailere man ļoti atgādināja mazo māsiņu. Arī viņa necieta filmas par dzīvniekiem un Eiropas futbolu. Taču Tailere bija daudz, daudz kaitinošāka, nekā Gabriela, jo viņa klusēja. Un klusēšana ir visefektīvākais spīdzināšanas līdzeklis pasaulē.
-Tu varbūt vēlies kaut ko apēst?- es laiski ieminējos, pagriežot galvu pret viņu. Meitene aizvien sēdēja uz dīvāna, sakrustojusi rokas pār krūtīm un truli blenza ekrānā. Viņas sejā nepakustējās ne muskulis.- Ja tu klusēsi, tu neuzvarēsi.
-Tu man liki tevi paciest, vai ne tā?- Tailere indīgi nošnācās,- Es ļoti cenšos.
-Neizskatās.- es iesmējos un paņēmu saujā popkornu,- Vai zini..- ar pilnu muti piebilstu,- Ka mirušajiem nav bankas konta, uz ko pārskaitīt naudu?
-Tu esi tik asprātīgs, ka es sagriezos,- Tailere norūc, aizvien neizkustoties no vietas,- Tev vispār ir draudzene vai kaut kas tāds? Kaut kas kas tevi izklaidētu?
-Tu mani izklaidē,- es rotaļīgi attraucu.- Starp citu, ir gan. Manu draudzeni sauc Bea. Viņa arī šovakar te būs,- es nejauši samelojos un atskāršu, ka esmu sācis spēli, no kuras nebūs atpakaļceļa.
-Tad es pazūdu,-
-Es taču pajokoju,- uzreiz nosaku,- Tāpat kā tu, uzdodoties par Madelainu.
-Madelaina ir mans otrais vārds. Vismaz tas nebija perverss, glupjš joks.
-Kas ir glupjš tajā, ka sameloju, ka pie manis nāks draudzene?-
-Fakts, ka to teici tu automātiski padara to par klupju.- meitene atcērt,- Klau, man nāk miegs. Vai es varu gulēt uz dīvāna?
-Man ir liela māja, guli viesu istabā,-
-Es neesmu viesis. es esmu iespundētā.- Tailere noņurd. Šoreiz man ir gana un es pieceļos kājās. Meitene manu manevru pārprot un nekavējoties saraujas maziņa.- Piedod, es negribēju,- viņa drebošā balsī saka un pār viņas labo vaigu norit asara.
Kas pie velna..
-Tailere, es tev nedarīšu pāri,- es mierīgā balsī pateicu un notupos viņai pretim,- Es negrasījos tev neko sliktu darīt. Gribēju tikai tev parādīt, kur ir guļamistaba..
-Es pati varu. Man ir kājas,- meitene nepārtrauc raudāt, un tas mani tiešām sāk biedēt,- Lūdzu, nepieskaries man. Tu mani biedē. Es tevi pat nepazīstu.- viņa sāka trīcēt tik traki, ka man šķita, ka tiešām būs jāsauc ātrie.. Es nezināju, ko šādās situācijās iesākt, tāpēc vienkārši viņu apskāvu, un noglāstīju viņas matus.
-K..o..tu…dd..ari?- viņa izburtoja un pierāvās man klāt,- Samīļosi mani..
-Viss nokārtosies,- es apsolu un pasmaidu. Tailere tiešām ir skaista meitene, taču viņai ir kaut kāds noslēpums, ko viņa nevēlas atklāt. Tas mani viņā piesaista vairāk, nekā drīkstētu.
-Tu gribēji to, vai ne?- Tailere klusi vaicāja un visa bravūrīgā maska ir pazudusi. Es apmulsu, nezinot, ko īsti viņa ar to domā. Jau nākamajā brīdī mūsu lūpas sastopas un ķermeņi arī. Ir pārāk labi, lai apstātos, pārāk labi, lai domātu. Viņas augums pret maniem pirkstiem ir kā klavieres bez taustiņiem. Viņa ir…perfekta.
Drēbes paliek kur nu kurā un drīz vien Tailere pieder man. Viņas lūpas atbild manējām, tāpat kā ķermenis, taču es jūtu, ka meitenes domas ir kaut kur citur. Bet man ir vienalga. Man ir labi un es jūtos kā narkomāns, kas dabūjis savu narkotiku devu, un negrasās no tās atteikties.
No rīta mani pamodināja zālespļāvēja skaņa un nācās pamosties, taču atskārtu, ka Taileres nav. Taču atlika vien man pagriezt skatienu, kolīdz ieraudzīju, ka aizgājusi viņa gluži nav. Pāri visai sienai pretim manai gultai bija atstāts dedzīgs paziņojums.
“TU ESI TIK SLIKTS GULTĀ, KA ES NEIZTURU. NAUDU VARI PATURĒT.
CŪKA!”