Nopublicēšu dažas anekdotes no mantotās P.Birkerta apkopotās un rediģētās anekdotes. Grāmata publicēta 1940.gadā K.Rasiņa izdevniecībā "Literatūra".
Tad nu tā:
1. Tēvs reiz prasījis dēlam: "Par ko tu, deliņ, gribi palikt, kad izaugsi liels?" Dēls: "Par karavīru tēt!" "Bet, tad jau tevi, deliņ, ienaidnieks var nošaut." Dēls: "Nu tad es labāk palikšu pra ienaidnieku!" (Trumpmaņu Vilma, no Rīgas)
2. Dēla dēls jautā savu vectētiņu: "Vait tev, vecotēv, zobi ir?" "Nē, dēls." "Nu tad paturi manu speķa rausi!" (Timermaņu Velta, no Krimuldas)
3. Reiz kāda meita no Kursīšu pagasta Biksu mājām iebraukusi Rīgā. Tur tā nogājusi arū uz trigu. Tirgū kāds paŗdevējs tirgojies ar bumbieriem un slavējis savu preci, teikdams, ka tik lieli bumbieri kā viņam neesot vairs visā Latvijā. Meita arī apskatījusi bumbierus un tad teikusi: "Kas tad nu tie par bumbieriem! Manam tēvam Biksās ir daudz lielāki!" (Uzrakst. Jānis Lūsis, Sātiņu pag. Teic. Vēza, Sātiņu pag.)
4. Reiz satiekas divi latgalieši. Viņi strīdās, līdz beidzot sāk lamāties. Pirmais otro nosauc par cūku. Otrais sadusmots kliedz: "Ak tu, sviņja paršivij, kā tu freiksti mani par cūku lamāt!" (Uzrakst. Austra Auškape, Valsts Rēzeknes skol. institūtā, Rugāju p. Teic. Kārsavas parg. LFK 530, 363.)
5. Divi čangalieši stāv Valsts bankā un gaida uz naudas izmaksu. Viens no viņiem saka: "Voj dzi, Odum mon tis kojis nu stāvošanas pavisam koi nūmirušas!" - "Pāc smakas sprīžut, tās jau kodu godu būs mirušas", otrs atbildēja. (Uzraksts L.Mauriņš, Rīgā. Dzirde'ta Vecpiebalgas apkārtnē.)
6. Jaunais pāris iet pa ielu un sarunājas. Šī neko daudz nerunā. Šis: "Saki nu vienu saldu vārdiņu!" Šī: "Sīraps!" (Auniņu Elas no Rīgas)
7. Kādam vīramnomirusi sieva. Uz kappiem radi šo mierinājuši: "Ko nu raudi, tikpat jau dzīva nepaliks!" Bet vīrs raudājis vēl briesmīgāk un teicis: "Ne jau nu raudu tās deļ, kas kapā, bet tās dēļ, kas viņpus tā!" (L.Kusmare, no Rīgas.)
8. Kāds zēns uz savu darugu: "Jēci, kas tad rev šodien noticis, ka tu tik mierīgs un kluss?" Jēcis: "Pagaidi, lai uzspēlē mūzika, bez mūzikas es neplūcos!" (Zālīšu Hermine, no Rīgas)
9. Bērns atkrien no piena pagraba un stāsta mātei: "Mem, pele pienā!" - "Vai tu viņu izņēmi?" māte prasa. "Nē, es iesviedu kaķi, lai tas to izvelk". (Elza Lazda)
10. Saka: parāds nav brālis, bet kā arī uz parādem var iziet dumji, rāda gadījums ar Lielbroku Jāni, kas aizbraucis precībās pie Bērzkalniem, lūgt pēc skaistās Bērkalnu meitas rokas. "Vai tev parādi ir?" jautājis bērkalnu papus savu nākamo znotu. "Dievs pas' - nav!" - "Nu redzi, nu," saka Bērkalnu papus, "ja tev neviens parādu neuzticas , kā lai es tev savu meitu uzticu!" (R.Klienbergs, Iecavā)
