Zobu sāpes sirdī...
Pelēki mākoņi,lietus drīz sāks līt
Un zelta maliņas tiem nebūs arī rīt
Vainīgas ir asaras,kuras mākoņos sakrājas
Un skaisti vārdi līdz ar to beidzas
Tu vari saukt kādu sev līdzi
Vari ņemt to līdzi sev debesīs
Blakus zvaigznei kas kādreiz nokritīs
Un salauzta dvēsele,no jauna uzausīs
Kā zobu sāpes sirdī
Tas dedzina un nepāriet
Bet kāpēc tā sāp,to jau tu zini?
Kas sirdī palicis,tas neaiziet
Acis ciet,sapņos viens otru mēs sadzirdam
Bet vai paliksim tur,mēs to nezinam
Vainīgas ir skumjas,kuras sapņos neiederas
Un saule debesīs,ledū pārvēršas
Tu vari saukt kādu sev līdzi
Vari to ņemt sev līdzi debesīs
Blakus saulei,kas kādreiz izkusīs
Un salauzta dvēsele slīks asinīs
Kā zobu sāpes sirdī
Tās dedzina un nepāriet.
Bet kāpēc tā sāp,to jau tu zini?
Kas sirdi palicis,tas neaiziet.
Tas dedzina un nepāriet
Kas sirdī palicis,tas neaiziet
Kā zobu sāpes sirdī
Tas dedzina un nepāriet
Bet kāpēc tā sāp,to jau tu zini?
Kas sirdī palicis,tas neaiziet
