local-stats-pixel fb-conv-api

Kas pareizi, kas nepareizi? 4. Nodaļa3

35 0

Viņš mani pievilka sev ciešāk klāt. Pagriezos uz muguras, viņa roka vēl aizvien ir pār mani pārlikta. Nē, mums nebija sekss, mēs visu nakti norunājam par to, ko vēlētos dzīvē sasniegt un skatījāmies filmas. Drīz būs cauri mēnesis kopš mēs pavadām laiku kopā. Lēnām sāk izpalinēt domas par manu tumšmati. Viņa īsti nav bijusi mana, bet man patīk tā teikt. Pasmaidīju, Robs sakustējās. Viņš drīz modīsies, šī ir pirmā reize, kad palieku pie viņa. Ļoti smieklīgi man liekas, ka katru reizi, kad esmu kalnos, redzu skrējēju, jāuzrunā būs un jāatdod bilde viņai. Pagriezos uz Roberta pusi un braucu ar roku pāri viņa sejai, aizskarot viņa matus. Viņš pavēra vienu aci nedaudz un pasmaidīja.

-Ko tu neguli?

-Nevaru pagulēt, man prātā, kas labāks.

Piepacēlu uzaci un iekodu lūpā.

-Vai tik tiešām?

-Aha.

Viņš apvēla mani uz muguras. Skūpsts tur, skūpsts šur. Un vis iekarsa.....

Pienācu pie savas mājas. Uhh, tas īsti nav tas, ko vēlos, sekss it kā, jā, bet kaut kas nav. Pirms gāju iekšā, apcirots riņķī un devos pastaigāties uz kalniem. Izvilku telefonu un atradu Alīnas numuru.

-Alīn, dimbā esmu. Viņš īsti nav tas, ko es vēlos.

-Nomierinies tagad, kas notika? Jums tak tik labi gāja.

-Alīn, bet viņa, viņas portrets man acīs stāv, ik katru reizi, kad pieskaros viņam vai viņš pieskaras man. Es nevaru viņu izmantot kā plāksteri.

-Es saprotu- fonā skan bērna balss, viņas mazais, viņš ir sajūsmā par mani, teiktu pat stāva sajūsmā, kā viņa saka- viņš izdzird tevi un paliek traks.- bet cik ilgi tu gremdēsies atmiņās par viņu? Lena, ir laiks dzīvot uz priekšu.

Manu skatienu piesaistīja noslēpumainā skrējēja, ilgu laiku viņu nebiju redzējusi, bet katru reizi, kad redzēju, mēs saskatījāmies.

-Jā, bet, mazais, klausas, ja?

-Jā.

-Bet es negūstu baudu tajā ziņā. Liekas, ka tas ir prosts kardio.

-Emm. Nu es nezinu, ko man teikt.

-Paga, es tev atzvanīšu, es uzrunāšu skrējēju. Atceries to bildi, ko rādīju, beidzot satiku viņu, jāuzrunā ir. Vismaz draudzeni apriņķī iegūšu.

Mēs abas pasmējāmies, jo Alīna zina, ka vienmēr iegūstu paziņas, pat to īsti neplānojot..

-Labi, padod ziņu vēlāk.

Atvienoju zvanu. Pirmoreizi man ir pa ilgiem laikiem tāds stress, it kā nekas tāds. Tā ir tikai saruna.

-Es atvainojos- Uzrunāju sievieti, kas tai brīdī staipījās- negribu izklausīties pēc stalkeres.

-Bet?

Viņa pagriezās, pasmaidīja, viņas smaids atklāja žilbinoši baltus zobus un uz vaiga bedrīti.

-Es šeit bieži vien uzņemu bildes un man ir kadrs, kurā esat redzama Jūs. Vēlējos pavaicāt e-pasta adresi, lai varu nosūtīt un pavaicāt vai drīkstu ielikt sociālā tīklā- Instagram? Man tomēr patīk nodrošināties, ka man to likumiski atļauj.

Pasmējos un centos noturēt skatienu uz viņas sejas, ne uz viņas krūtīm. Es tiešām laikam būšu lesbiete.

-Jā, esmu Jūs šeit ievērojusi skrienot, Jūs dzīvojat kaut kur netālu?

-Jā, piecpadsmit minūšu gājienā no šeienes.- Izvilku telefonu un parādīju bildi- Tad kā būs ar e-pastu, jo caur telefonu, ja sūta sabojāsies bildes. Nu nebūs tik kvalitatīvi laba, jo pikseļi izmainās..

Lena, aizveries, nesabojā normālu sarunu.

-Tas ir Jūsu hobijs?

Jau nemanot, mēs sākām lēnām iet lejā no kalna.

Nonākšas līdz viņas mašīnai. BMW markas automašīna, ja nemaldos M sērijas.

-M sērijas modelis?

-Jā, M sērijas, vienīgi automāts, ne manuālā kārba.

Mašīnas nav man sveša lieta.

-Kāds motors?

-Neprasi, zinu, ka lietie diski. Man tētis uz dzimšanas dienu uzdāvināja..

Tētis? Cukura tētuks? Sāku smieties.

-Tētis?

Ar samulsušu skatienu raudzījos viņā.

-Šo jautājumu varam vēlāk apspriest pie glāzes alus. –Viņa kaut ko uzrakstīja uz lapiņas- Šis ir mans numurs. Uzraksti, tad nosūtīšu e-pasta adresi.

Viņa pasmaidīja un iesēdās mašīnā.

-Uz tikšanos.

-Tevi aizvest?

-Nē, nē, es pie svešiniekiem nekāpju mašīnā.

Uzsmaidīju un devos prom. Skaista, gudra un vēl ar cukura tētuku.

Jo vairāk laiks iet, jo vairāk es samulstu pati sevī, ko es pati gribu. Man neveicas, uzmanība ir no visām pusēm, bet liekas, ka esmu pazudusi sevī iekšā. Kā lai atrod to, kas ir pazudis iekšā, ka kaut kas trūkst? Ka nerodu sev mieru nekur, lai ko darītu, lai kur skrietu, mieru sev nerodu. Kas īsti ir pareizi un kas nepareizi?

35 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000
Lieliska lasāmviela. Pluss no manis vēlreiz. emotion
2 0 atbildēt

 emotion 

1 0 atbildēt