local-stats-pixel fb-conv-api

Kas pareizi, kas nepareizi? 3. Nodaļa2

28 0

Garākā nedēļa manā mūžā. Visa tā pārvākšanās mani ir nogurdinājusi. Uzkāpu kalna galā, uzņēmu bildi, kur redzama gandrīz visa pilsēta. Skaisti, dziļi ievilku gaisu plaušās. Kalni ir vieta, kur man tīk būt vis vairāk. Viegli tur paslēpties. Vēl aizvien ir cerība, ka viņa uzradīsies, un to, ka viņa tikai gaidīja, ka es pārvākšos, lai uzzinātu, kur ir jaunā mana adrese, bet viņa neuzrodas. Man aiz muguras aizskrēja skrējējs. Manu skatienu piesaistīja taciņa, kas veda tālāk. Izrādās es neesmu pašā kalna galā, tik pusceļā esmu.

Tur arī stāv skrējēja. Uzņēmu bildi, kur viņa stāv virs visas pilsētas, salikusi rokas virsgalvas un stiepjas, saule tieši spīdēja uz viņas, bilde saucamā- silueta bilde. Ilgi par to nedomāju un devos tālāk, lejā no kalna un uz mājām. No klana līdz mājām ir nieka piecpadsmit minūtes ar kājām. Tas ir vieglākais veids kā aizmirsties. Tiekot lejā, uzmetu skatu sievietei, kas bija augšā. Skaista, bet ne viņa. Manas domas iztraucēja telefona zvans.

-Jā, Robert?

Gari novilku.

-Sveika, ejam paēst vakariņas? Un aprunāsimies, mēs šādi jau dauzāmies riņķī pusgadu, es beidzot gribu saprast, kas notiek starp mani un tevi. Tad tu mani rauj sevi klāt, bet tad stum prom.

Mans skatiens sastinga uz šo skrējēju, viņa paskatījās un pasmaidīja. Viņš visu laiku vēlas runāt par nākamo soli, bet tas ir jādara, tas ir pareizi, nu labi pareizi nebūtu izmantot viņu, bet cilvēki ir plāksteri un es nevaru simt procentīgi teikt, ka esmu lesbiete, varbūt vienkārši vēlos izmēģināt kā tas ir.

-Labi, jā, aiziet. Tiekamies, aiziešu mājās, nomazgāšos un braucu uz centru.

Vājsirdīgi piekritu. Viņam ir jāpieņem, ka nekļūšu sievišķīga.

-Lieliski. Pēc stundas vai divām?

-Sarunāts, tiekamies.

Visi smējās un teica, ka vienreiz ar šito visu iekūlšos, nu lūk, laiks uzņemties atbildību un izkulties. Nevar izveidot attiecības, ja labi tiekamies reizi mēnesī un tad mēnesi nesarunājamies, kāda dauzīšanās riņķī.

Divas stundas ir cauri un tur viņš stāv, smaidīgs, mana auguma vīrietis.

-Čau, Rob- Nobučoju viņa vaigu un maigi pasmaidīju- mēs uz kurieni dosimies?

-Dosimies uz mūsu iecienīto restoronu ‘’Pusnakti’’, aprunāsimies tur.

Ceļš liekas mūžīgs, ja ir šitāds klusums. It kā es būtu vainīga, ka pati nezinu, ko vēlos.

Viņš piebīdija manu beņķi tuvāk un apsēdās man pretīm. Sveces, kas atradās uz galda, deva romantiksu noskaņu, restorāna lampas bija piemērotas, lai būtu papildus intimitāte un romantika. Viņš satvēra manu roku un raudzījās acīs. Nenoliegšu, esmu pāris reizes ar viņu skūpstījusies, bet tikai pāris, pasmaidīju viņam silti.

-Lena-Viņš norija siekalas. Man tas ir jāpieņem, jo tā ir pareizi, jo tā grib visi, it īpaši mana ģimene, nedrīkst nepakļauties viņiem.- Mēs jau labu laiku esam pazīstami, mēs tad runājam un tad nerunājam. Tad mēs aizsūtam vienkāršu bildi un tad atkal neko. Es vēlos ieviest skaidrību, kas ir un būs starp mums. Es vēlos iet uz randiņiem ar tevi, es vēlos, lai tu esi mana sieviete.

Sievieite, viņa sieviete? Jāatzīstas ir, kamēr viņš tur manas rokas, es jūtos drošībā, viņa rokas silda mani visu. Paraudzījos viņam acīs, tās ir cerību pilnas. Tas būs pareizi.

-Mēģinam, tiekamies biežāk, veidojam kopā nākotni, es arī to vēlos.

Pasakot šos vārds, man iekšā kaut kas salūza, pēkšņi viņa rokas vairs mani nesilda. Man ir jātēlo, ka es tiešām to vēlos. Pasmaidīju viņam. Lena, nomierinies, tavas emocijas ir vienkārši sakāpinātas. Pārliecos pāri galdam un noskūpstīju viņu.

-Lena, nesasteigsim visu, es saprotu, ka zinam viens otru jau pus gadu, bet sākumā reāli randiņi un tad metīsimies gultā.

Man patīk viņa domu gājiens.

-Pilnībā piekrītu.

-Kas tev šķiet vīrišķīgi?

Šādi arī sākās vis. Nevainīgi, bet patiesi. Cilvēks ir laikam plāksteris, kad sāp. Šis ir pareizi priekš vecākiem, bet vai pareizi priekš manis?

28 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

 emotion 

1 0 atbildēt
Interesanti gan. emotion emotion
1 0 atbildēt