Piebraucot pie Natašas vecāku mājas, manam skatam pavērās lieli dzelzs vārti, kas smagnēji pavērās.
-He-he,es vēlos izkāpt!
-Neuztraucies, Lena.
-Aha, neaizmirsti, ka tā biji tu, kura uzsver, ka tu nāc no cita līmeņa.
Piebrauciot pie mājas ieejas, mūs sagaidīja kalpotājs, kas noparko mašīnas un atved tās, kad kādam vajag. Nata pagriezās pret mani.
-Pirms mēs kāpjam ārā- Nata mani noskūpstīja- tuvākā pilsēta ir stundas gājienā no šeienes pa nekurieni. Otrām kārtām, es bez tevis šo tikšanos neizturēšu. Trešām kārtām, es apsolu, ka mums būs sekss biežak.
Nervozi paraudzījos viņai acīs.
-Kur vēl biežāk? Man paliek slikti.
-Savācies, smaidi, rekur mani vecāki, brāļi un māsas. Nu es sāku uztraukties. Māsu vīri arī ir šeit. Redzi to, kas ir uzvalkā, kas izskatās, ka ir izšūts uz auguma un ar bārdu- tas ir manas vecākās māsas, Nīv, vīrs Robs, blakus viņai stāv otra māsa Karīna, vīrs Lauro. Īsākais vīrietis, kas stāv blakus manai mātei, Izabellai, ir mans jaunākais brālis Reijs un blakus viņam ir mans tēvs Konors, bet blakus Konoram stāv vecākais brālis Pauls un Paula topšā sieva Rīza. Nav svarīgi atcerēties viņus visus. Atceries galvenos tēvs- Konors, māte Izabella un brālis Reijs, tas ir klēpju sunīts mātei..
Abas redzami nervozas izkāpām no mašīnas, klusi čukstēju.
-Varbūt tomēr bēgam?
Sperot soļus tuvāk viņa paskatījas uz mani.
-Šobrīd man tava ideja šķiet pat patīkamāka nekā atrasties šeit.
Pēc skata jau izskatījās, ka Izabella mākslīgi pasmaidīja. Nebūs labi, uzliku brilles. Savā rokā sajutu, ko patīkami siltu- Natas plaukstu, ko saspiedu ciešāk.
-Meit,- Sieviete piecēla rokas un devās pretīm mums- ilgi gan bija jāgaida, kad beidzot ciemos atbrauksi.
-Māt!-Nataša pieliecās un sabučoja Izabellas vaigu- Tēvs, māsas, brāļi!-Nata neizklausījās pēc manas Natašas, viņas balss skanēja tik auksti.- Šī ir mana draudzene!
Visu sejas, kā jau man likās, nevienā mirklī nemainījās, bet, ja ieskatās viņu acīs, tad jau redz, ka visi ir zināmā šokā. Jā, viņi ir mācīti uzvesties savādāk, nekā mēs- vidusmēra cilvēki. Ja mums ir ļauts izrādīt emocijas, tad viņi ir pieraduši palikt vienā konstantē-smaids. Mākslīgs vai īsts, tas jau ir uz viņu pleciem.
-Meit, kas tie pa jokiem?
-Nē, man nav noteikts, kā man ir jāuzvedas pirms kāzām un..
-Kušš- Izabella pārtrauca Natašu- Pēc kāzām ir jāuzvedas priekšzīmīgi, bet es neko nesaki, izbaudi savu laiku.
Izabella pasmaidīja, Nata līdz ar viņu.
-Prieks iepazīties, Izabella.
Pastiepu roku pretīm Izabellai, atlaižot viņas meitas roku. Ja šeit kādam būtu superdzirde, tad tas cilvēks visnotaļ dzirdētu, cik ātri sitas mana sirds. Izabella mani nopētīja ar nievājošu skatienu, es viņai galīgi nepatīku. Tomēr pārvarot nepatiku, viņa paspieda manu roku.
-Prieks, tik kā mani godāt tevi?
-Lena Pārkere.
Tagad izskustējās Natašas tēvs, kas kāpa lejā pakāpnēm, piekārtojot žaketi.
-Prieks iepazīties, Lena-paspieda man roku un liecās sabučot Natašu-Sveika, meit!
Ja viņiem maksātu par izrādi, viņi visi būtu vēl bagātāki. Tā visa ģimene dramatiski nāca viens pēc otra lejā pa kāpnēm.
Ieejot istabā, pirmais, ko izdarīju vienkārši iekritu gultā.
-Kur tu mani esi ievilkusi?
Istaba ir plaša, gaiša. Pa vidu gulta, pa kreiso malu var tikt uz balkona, otrā istabas pusē ir kosmetikas galdiņš, istabas kreisajā stūrī ir skapis, kurā var ieiet. Man nekad tā nav bijis, man tas liekas ļoti izlepis dzīvesstils, bet var jau būt, ja būtu piedzimusi citā, saucami, šķirā, tad man tas liktos pieņemami. Nataša apsēdās man jāteniski pāri.
-Nu beidz, domā par to, kā mans augums tev pieder.
-Paldies, lai, cik mežonīga tu būtu, es šoreiz atteikšos. Kāds te sekss, ja man vienīgais, kas ir prātā ir tavi vecāki?
Nataša atpogāja vienu blūzītes pogu.
-Un tagad?
-Nestrādā..
Turēju rokas aiz viņas muguras, viņa atpogāja vēl divas podziņas.
-Tu zināji, ka es aizslēdzu durvis?
-Tu zini, ka man liekas, ka taviem vecākiem ir visur acis?
-Nu tad dosim šo iespēju apskatīties, ko mēs darām guļamistabā.
Nataša liecās mani noskūpstīt, bet atskanēja durvju klaudzieni.
-Es, ka tev saku, viņiem ir acis visur.
-Nemuļķojies, Lena.-Viņa savilka seju- Jā, kas tur ir?
-Te es, meitiņ, tava mamma.
Ak mans dievs, cik saldi un cukuroti. Paskatījos Natašai acīs zīmīgi, Nata noliedzoši nopurināja galvu.
-Ko tu gribi?
-Apraunāties ar tevi.
-Nu pagaidi drusku, mēs tūliņ ejam.
Izabella apcirtās uz riņķi, to pa visu koridori varēja dzirdēt.
-Tiešām nevēlies pamīlēties, Lena, noņemsim stresu?!
-Nepaspēsim.
-Pārbaudīsi.
Nataša pasmaidīja un noskūpstījā mani.
-Nata, nē.
Viņa novilka savu krekliņu un skatījās man acīs, sāku slidināt pār viņas augumu savu roku, kad atkārtotis atskanēja durvju klaudzieni.
-Nataša Šarlote Gibsone, tava māte grib aprunāties ar tevim.
Rupja vīrieša balss noteica.
-Eju jau eju, tēvs.
Nataša izkāpa man no klēpja un uzvilka krekliņu.
-Ko es teicu par tām acīm?
-Gaidi mani šeit, mēs vēl šo pabeigsim.
Viņa aizgāja prom.
Pēc diezgan ilga laika Nataša atnāca atpakaļ, rokā turot bildi, kuru diezgan ātri paslēpa somā.
-Ejam lejā, sekss būs vakarā. To jau tu gribi!
Piepacēlu uzaci un satvēru Natu ap vidukli.
-Nata, nerunā muļķības, es velos, lai tu esi laimīga.
-Tad ejam.
Nataša ir pārskaitusies par kaut ko.
-Lena,-Nataša turoties man pie rokas čukstēja, kamēr viņa piekārtoja auskaru- peidod par dusmu izgāšanu pār tevi.
-Tas nekas.
Pasmaidīju un saspiedu viņas roku ciešāk.
-Es esmu tiešām pateicīga, kad esi ar mani šeit.- Nataša tiešām nervozē- un es vel aiz
Pēdējās divas vietas, kas ir brīvas. Izabella palūkojās caur pieri uz mani, viņas tēvs Konors iztaisnojās. Viņas brāļi un māsas raudzījās uz mums. Nē, šī nav vide priekš manis. Kā man gribas, ko jēlu pateikt un notīties ar Natu. Diezgan spiedīgi šeit sēdēt. Var redzēt, ka viņas vecākā māsa Nīv ir nelaimīga. Nīv bīda pa šķīvi savu ēdienu un izskatās izkāmējusi. Viņas vīrs Robs varētu būt narcis. Sēž un glaimo sev jebkurā momentā, kad vien iespējas. Visu to ģimeni psiholoģiski var izanalizēt, bet nav tā vērts. Var redzēt, ka ģimenes galva ik pa laikam paraugas uz Nīv ar skumjām acīm un apzinas savu kļūdu. Bet tai pašā laikā Karīna ir laimīga ar vīru Lauro. Viņas mazākais brālīts Reijs viss ticamāk ir ieinteresēts savā dzimumā, bet tas vis var mani maldināt, jo Reijs nāk no ģimenes, kur pedikīrs, manikīrs, vaksācijas un vis pārējais ir obligāts, jo viņi nāk no izsmalcinātas ģimenes un tas vis piederas pie lietas. Kāpēc Natašas tēvs grasās pieļaut atkal un atkal šo kļūdu? Pat vecākais brālis Pauls izskatās nelaimīgs, varbūt tomēr nevar piespiest sevi iemīlēt kādu citu, ja esi mīlējis no visas sirds kādu citu? Nē, ne tā, kā es mīlēju Karolīnu. Tā bija iemīlēšanās un dusmas par to, ka es viņu nespēju iegūt. Bet es domāju par tādu mīlestību, kurā ir ielikts laiks, darbs, uzticība un vēlme būt. Nataša nenoņēma savu roku man no kājās.
