Kas Ir tavas dzīves Noteicējs!20

Lūkojot pēc modernā tu zaude savu eksistenci. Tu pazaudē savu gaumi un centies līdzināties kādam, no TV sejām un šausti sevi katru reizi lūkojoties spogulī.. Vai tas ir tas ko tu redzi? Vai tas ir tas , ko tu vēlies redzēt? Vai tas ir tas, kas uztur tavu dzīvi? 

 Ar katru reizi, kad apjaut ka nēesi līdzīgs Bredam Pitam vai Dženeferai Lopezai, tu ielauz savu EGO.. 

 Tu vēlies mainīt pasauli , bet nesaproti, kā jāmaina arī sevi. Pasaule ir pilna ar izvēlēm ik sekundi tev tiek dotas simtiem izvēles, kuras arī veido tavu karjeru..  

Par personību nepiedzimst, par to kļūst.  Nav svarīgi vai ievēro galda etiķiti un esi pieklājīgs, vienalga vai runā, kā cietumieks vai esi kristietis – Tās nav lietas, kas palīdz kļūt par personību. Tu esi tāds, ar kādu acu skatienu tu skaties uz citiem.  Neatkarīgi vai tas ir deputāts,  ubags, skolotājs, pensionārs, vai stulbs zēns no pagalma, svarīgi ir tas, kā Tu uz viņiem skaties..

Uz deputātiem tu skaties, kā uz tautas nodevējiem? Nepareizi, jo nostājoties tiem blakus tu vienmēr nolaid skatienu uz apaviem. Pareizi uz viņiem būtu skatīties ar cerību un atbalstu. Netakarīgi no sasolītā vai izdarītā, tie tomēr ir mūsu valsts vīri. Ir skumji, ja viņi dara šķietami muļķīgas lietas, pieļauj, ka latviešu valoda varētu izzust, bet atceries ko es bridi atpakaļ minēju par izvēlēm? Katram no mums tādu ir miljoniem.. 

  Uz Ubagu tu skaties ar to caururbošo , pašapmierināto skatienu, kurš vesta par to, ka tu esi tu, bet viņš nekam nederīgs krāms.  Tu drošivien nespēj uz viņu palūkoties, ka uz cilvēku kurš pateicoties nepareizajām izvēlem ir nokļuvis šajā neapskaužamajā situācijā. Es ticu, ka arī viņiem riz izdosies veikt pareizo izvēli.

Es tevi nepazīstu un tas man palīdz vispārināt lietas, piemēram uz pensionāriem tu skaties ar to skatienu ar kuru sētmalē uzlūko dzivniekus.. Apbrins? Lepnums?  I don’t think so...  Tu uz viņiem lūkojies, kā uz veciem krabjiem, kuri aizņem vietu sabiedriskajā transportā , un reizēm kavē tavu tik ļoti „svarīgo” laiku.. Pašam smiekli nenāk?  Es uz viņiem skatos, kā  uz svarīgiem cilvēkiem.  Viņi ir tie, kuri pateicoties izvļēm ir nodzīvojuši tik ilgi un radijuši to, ko šobrid ēdam, dzeram un redzam.  Tie muļķa pensionāri ir tie, kas novadijuši mums pagajušo gadsimtu, kā teātra izrādi...  zini to vecīti no blakus mājas? Viņš 1946 gadā bija jūrnieks, bet tā vecenīte kura baro kaķus zem taviem logiem ir tā pati, kura 1937 gadā bija satversmes vadītāja. Tieši tā pensionāri ir tiem, kuri savā laikā tirgoja narkotikas, cēla mājas, audzēja lopus,  glāba dzīvības un vadija 15. trolejbusu. Un pateicoties izvēlēm un cerībai vel šajā dzīvē ko pagūt brauc sabiedriskajā transporta un tēre tavu dārgo laiku... 

Bet tas mazais negantais puišelis no pagalmas, kurš ceļ putekļus lauž ābelei zarus un divas reizes ar abola serdi trāpija pa tavām nama durvīm  ir tas, kurš nākotnē būs tas, kurš darīs lietas. Iespējams viņš kļūs par ārstu un tu uzticēsi viņam savu dzīvību, bet varbūt viņš kļūs par teroristu un nonesīs pus pilsētu, to mēs nezinām , bet mēs varam radīt apstākļus un iemācīt to, kā lietas kārtojamas.  Jau tagad viņam ir izvēles un viņš pēc tām vadās, kā pēc virzienu rādītājiem. Tagad viņš tiecās kļūt par pokemona pavelnieku, rīt par kosmunautu, bet pēc nedēļas par nodokļu inkasātoru..  Katram cilvēkam ir savs stāsts un savs ceļš ejams.. Bērnība ar draugiem vienojāties , kad izaugsiet dzīvosiet vienā mājā, iesiet vienā armijā un abi aprecēsieties ar skaistākajām pasaules meitenēm..  Reti, kad piepildās kaut daļa no tā visā.. tavs čoms pārvācies dzīvot uz laukiem, jo tur iemīlējās un audzina dēlus, bet tu  sities pa diviem darbiem lai apmaksātu augstskolu īri un ikdienišķos rēķinus.  

Vai varbūt tu dzīvo šodienai piestrāda šur un tur, un par iegūto kapitālu nopērc alus pudeli.. Naudu tērē dārgās lietas un manāmi dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Bet varbūt tavi vecāki jau toreiz bija nolēmuši , ka tu strādāsi ģimenes uzņēmumā un nodarbosies ar darbinieku pārvaldīšanu kādā no vecpilsētas restorāniem?  Reizēm gadās smagākas izvēles un tad ir jāmet monēta, nejau tāpēc lai akli dotos uz orādīto, bet tāpēc jo metiena brīdi tu saprti uz kuru tu vairāk tiecies... 

   Ja tev šķiet , ka esi uz zemes sūtīts tikai tāpēc lai  piepildītu savu EGO, tu kļūdies.. tu šeit esi lai strādāt, dzīvotu, radītu un atstātu savu darbu nākamajam gadsimtam..

Es lepojos ar tevi, jo zinu, ka paļausies uz saprātu un virzīsies pa galveno ceļu sekojiet virziena rādītājiem uz galamērķi.. katram ceļam pienāk gals, bet neuztraucies, vienmēr būs kāds, kurš to  uzlabos, aprīkos un pagarinās...  

Vienmēr būs Eiropas Valūtas Fonds, kurš aizdos kapitālu lai ceļš turpinās...