Durvis lēnām atvērās. Aleksandrs ienāca istabā. Taču viņš nebija viens. Ar viņu kopā ieradās vēl kāda būtne. Būtne, kas lika viņa ķermenim raustīties patīkamās trīsās. Aiz sapņiem, kas notiks turpmāk Aleksandrs lēni rija siekalas. Ielējis glāzē sarkanvīnu Aleksandrs noslaucija sviedrus no pieres. Laiks ķerties pie viņa šī vakara partneres.
Aleksandrs atvēra viņas bālo ietērpu, lai tiktu tuvāk Margaritas viegli iedegušajai ādai. Nolobījis no viņas mazas, apaļas, rozīgas ripiņas, kuras apsedza Margaritas augumu Aleksandrs apostīja, lai ķertos pie kārtīgas Margaritas iepazīšanas. Viņu klāja garas, sarkanas kečupa stiegras, kuras atgādināja ugunīgi rudus matus. Dzeltenais siers, kas miksējies ar kečupu klāja visu Margaritas viegli apcepto, brūngano ādu uz mēles likās brīnumgards.
Margaritas perfekto daili izbojāja pāris lāses vīna, kuras dzerot pirmo malku nejauši uzpilēja uz kāda no apaļajiem salamī. Aleksandrs to nemaz nejuta. Lai arī, mirklī, kad apšļāktā salamī ripiņa nonāca uz Aleksandra gribošās mēles, viņs patīkami notrīsēja. Vīna sārtais saldumskābums, miksējoties ar salamī dūmoti raupjo dabu viņa mutē radīja Cabaneru, kura lika Aleksandram aiz baudas pievērt acis.
Pavisam drīz Margarita kļuva arvien tuvāka Aleksandram. Jau puse Margaritas bija nonākusi Aleksandrā, kur tā dejoja striptīzu viņa kuņģī, radot prieku Aleksandram arī no iekšienes. Līdz vakara beigām Aleksandrs tika galā ar Margaritu. Tā bija pilnībā viņa varā. Pie Margaritas atradās arī viņas otrs šī vakara partneris sarkanvīns un abi mierā dusēja un sildīja Aleksandru no iekšienes. Aleksandrs atsēdās dziļāk krēslā un pievēra acis. Margarita bija parūpējusies, lai viņš jūtās apmierināts un aplaimots. Viņa acis, garšas kārpiņas un kuņģis Margaritu bija baudījuši ilgi un tagad jutās lieliski. Sarkanvīns Margaritu bija padarījis tikai labāku. Un tagad apmierinātais Aleksandrs devās atpūsties, līdz nākamajam randiņam ar, kādu mistisku dāmu.
