local-stats-pixel fb-conv-api

Karolīnas sapņi - 2. daļa0

17 0

"Bija vēls vakars, mājās pārradās Karolīnas abi vecāki. Karolīna bija ļoti izbrīnīta, jo viņas vecāki parasti neatgriezās mājās ātrāk par vēliem piektdienas vakariem, taču tagad bija agrs otrdienas rīts :

-Mammu, tēti, kaut kas ir noticis, ka jūs tik agri mājās?

Karolīna bija ļoti izbrīnīta, sašutusi un nedaudz sajūsmināta, jo vienmēr ir vēlējusies, lai vecāki viņu biežāk apciemo, taču sajūsmu neizrādīja.

-Nē, meitiņ, mēs atbraucām tev pakaļ, jo zinām, ka tev bez mums ir garlaicīgi, brauksim izklaidēties, izrādīsim tev lielo pilsētu, uz kuru tu pēdējā laikā vispār neesi tikusi.

-Mammu, tas ir tik brīnišķīgi, tas ir tas, par ko esmu vēlējusies pēdējos divus gadus, pabūt kopā ar jums vairāk kā tikai brīvdienas.

-Es zinu meitiņ, ka tev šie divi gadi ir bijuši ļoti grūti, bet kad tu pieaugsi, tu sapratīsi, cik tas ir grūti atrast labu darbu, lai nodrošinātu visu ģimeni.

-Nekas, es saproti, ka ne tikai man ir grūti, bet jums arī.

Karolīna tik tikko spēja novaldīt asaras, jo viņai patiešām ļoti pietrūka vecāku.

-Mammu, es ļoti vēlētos apmeklēt mākslas muzeju, nekad tādā neesmu bijusi.

-Karolīna, priekš tevis šodien mēs izdarīsim itin visu, jo tevi ļoti mīlam.

-Mammu, tēti, jūs esat paši labākie!

Meitene metās abus vecākus samīļot.

Tās sajūtas, ko meitene sajuta, nebija tādas ko viņa gaidīja. Tētis bija pavisam auksts, paskatoties viņam acīs Karolīna ieraudzīja asaras

-Tēt, kaut kas ir noticis, kāpēc tu esi auksts, tev ir auksti?

Viņš neatbildēja. Viņa piegāja pie mammas un mamma arī bija auksta. Viņa nesaprata, kas noticis. Pēkšņi abi vecāki sāka runāt svešās balsīs, abi vienlaicīgi. Vecāku balsis palika ļoti zemas. Karolīna pavērās ārā pa logu un ārā bija satumsis, viņa nespēja neko aptvert.

Pie durvīm viņa izdzirdēja pēkšņu zvanu. Viņu mājai nekad nebija tāda zvana signāla, kāds tas bija tagad. Viņa piegāja uzmanīgi pie durvīm un atvēra tās. Pie durvīm stāvēja maza melnmataina meitene, Karolīna viņu uzreiz atpazina, tā bija pati Karolīna, tikai vēl maziņa.

Mazajai meitenei acīs bija pogas un no pogām lija asaras, viņa vairākkārt atkārtoja vārdu 'MAMMA' "

Karolīna pēkšņi pamodās no briesmīgā sapņa, viņa bija nosvīdusi no bailēm ko piedzīvoja savā sapnī, viņas seja bija asarās, viss viņas spilvens bija slapjšs no asarām. Viņa vairs nespēja ne minūti palikt šajā mājā viena, viņa savāca mantas un nakts vidū skrēja pie savas draudzenes Annas.

Turpinājums sekos

Ja vēl neesi izlasījis pirmo daļu, tad obligāti to izlasi, jo tajā vari iepazīties ar pašu Karolīnu.( http://spoki.tvnet.lv/literatura/Lauku-meitene-Karolina-1dala/795138 )

P.S. : Ceru, ka jums patika otrā daļa un jūs vēlēsieties izlasīt arī nākamās daļas. Komentāros varat uzrakstīt arī minējumus, kas ar Karolīnu notiks nākamajā daļā, kā arī varat rakstīt ieteikumus, par Karolīnas turpmākajiem dzīves notikumiem.

=================================================================================================

Links uz 3. daļu--> http://spoki.tvnet.lv/literatura/Karolinas-piedzivojumi-3-dala/795481

17 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000