Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
30

Biju parasts puisis, kurš neizcelās ar neko īpašu. Dzīvoju nelielā dzīvoklītī viens, man bija arī meitene vārdā Suri, bet nedzīvojām kopā, bet bieži tikamies, kaut kādā ziņā mēs bijām pāris.

Kādu dienu es gāju pastaigāties pa ierasto pastaigu taku, kas veda cauri priežu mežam, gar taku bija neliela krauja, kur dažreiz mēdzu piesēst un pārdomāt dzīvi. Skats bija ļoti skaists no kraujās kur lejā bija liels koks, kura nosaukumu es nezināju. Bija rīts, biju piesēdis pie kraujas, kad pēkšņi krauja nobruka un es līdzi taj vēlos lejā, un jutu kā spēcīgi atsitu galvu pret akmeni, un tad no sitiena atslēdzos.

Es atvēru acis, reibst galva, un ķermenis jūtas ļoti dīvains. Pirmā doma bija, vai esmu dzīvs, neesmu izlaidis garu, vai neesmu ko satraumējis, salauzis. Ceļoties augšā, sapratu ir jau vakars un esmu nogulējis dienu bezsamaņā un laikam dzīvs. Nedaudz atguvis samaņu, sapratu kaut kas nav kārtībā, kaut kas nav kā vajag ar ķermeni, pavisam cita sajūta, biju pārbijies, sajutu, ka krūtis ir lielas, tāds šoks, paskatoties man no krekla spiežas krūtis, domāju, ak Dievs, esmu izlauzis ārā ribas, paskatos uz rokām, tās nav manas rokas, paga un man ir gari mati, un tad arī sajutu, ka man biksēs nav vairāk mana draudziņa, es iekliedzos, un iekliedzos meiteņu balsī. Vairākas minutēs biju šokā stavoklī. Domāju vai esmu miris, tad nopūtos un nodomāju, tas taču ir tikai sapnis, kas šķiet pārāk īsts, es taču nevarēju kļūt par meiteni, bet tomēr tas likās parāk īsti, lai būtu sapnis.

Atguvos, piecēlos, ievilku elpu un devos uz savu dzīvoklīti. Dzīvoklī paskatījos spogulī, es atspulgā redzēju meiteni, nevis sevi. Pēc kritiena joprojām bija dulla galva, devos gulēt, un domāju rīt pamodīšos, un tas būs bijis tikai ļoti reāls sapnis.

Piecēlos no rīta, atveru acis un sapratu nekas nav maninījies, es joprojam esmu meitene un tas nav nekāds sapnis, bet realitāte, kas biedēja. Kā jau no rīta, sagribējās uz WC, un man tas bija jādara sēdus, pirmo reizi dzīve pačurāju uz poda kā meitene, tur lejā mana draudziņa tiešām vairs nebija, esmu reāli meitene, nezināju raudāt vai ko. Saglabājot veselo saprātu, paēdu brokastis, tad saņēmu spēkus,domāju vajag noskaidrot, kas ar mani ir noticis. Varbūt esmu nokļuvis paralēlajā visumā kur esmu meitene, varbūt esmu bijis vienmēr meitene, tikai atsītot galvu izveidojās viltus realitāte, ka esmu bijis zēns, bet tas neapstiprinājās, tā pati mana istaba, džeku drēbas, mans aizvakardienas aliņš leduskapī. Ierakstīju googlē vai nav bijuši tādi gadijumu, bet sapratu nav vērts, neko sakarīgu tur neuziešu.

Saprotot, ka tā tiešām ir realitāte, es pierakstīju savai draudzenej, lai atnāk ciemos, zvanīt nevarēju, jo man jau bija meiteņu balss. Viņa bija vienīgā kam varēju uzticēties un kura varētu man palīdzēt. Viņa iegāja mana istabā, un ieraudzīja mani, un šoķēti vai drīzāk kliedzoši jautājā „kas Tu tāda esi un ko dari mana puiša dzīvoklī!?”, es teicu „tas esmu es Riko!” Viņa laikam domāja, ka tas ir kāds joks, es viņai aizelsies steikšus pastāstīju dažas lietas kuras varēja būt zināmās tikai starp mums abiem, viņa apklusa un bija apdūlusi, izstāstīju kas notics. Kā būtu nebijis, vakars un saruna bija ilga, bet viņa kaut kā sajuta, ka tas esmu es, vai noticējā. Viss tomēr beidzās labi, neizsauca policiju un neaizsūtija uz trako namu.

Nākošajā ritā, viņa man teica, es nevarot staigāt džeku drēbēs un aizdeva man savas drēbēs, jāteic bija dīvaini apģērbties meiteņu drēbēs, bet savā ziņa tās bija ērtas. Mēs devāmies uz to vietu, un domājām kā atgūt atpakaļ manu ķermeni, protams, bez panākumiem, teorijas bija viss dažādākās, citplanetieši izmainīja mani, valdības ekspermenti, visumā kaut kas nogāja greizi, bet tas viss nepalīdzēja atgūt manu ķermeni. Vienīgā mūsu ideja bija doties katru vakaru uz to vietu, varbūt es atgriezīšos savā ķermenī tur kur to pazaudēju. Es cerēju, gan jau tas beigsies un viss būs atpakaļ vecajās sliedēs.

Vakarā devos uz dzīvoklīti, pirms gulēšanas, sagribējās nolaist tvaiku tā teikt, bet sapratu man vairs nav draudziņa, būs jāpamēģina kā to dara meitenes, kā nekā internetā esmu daudz ko skatījies, nu tad sāku. Jāteic tās bija jaunas sajūtas, meiteņu masturbācija bija savā ziņā foršāka un patimāka, man pat iepatikās, un darīju to gandrīz katru vakaru pirms gulēt iešanas.

Katru dienu devos uz to vietu cerībā kā atgūšū savu ķermeni, bet nekā, pagāja jau vairākas nedēļas. Līdz kādu rītu piecēlos un gāju uz dušu nomazgāties, tad skatos man no apakšas gar kāju tekt asinis, domāju, ak Dievs, es mirstu, līdz sapratu, kas ar mani notiek, tās ir tās meiteņu lietas, zvanīju draudzenei, lai glābj. Viņa jau, protams, palīdzēja un izstāstīja lekciju par mēnešreizēm, es domāju, ārprāts, kāpēc tas notiek ar mani. Man reizi mēnēsī būs jālieto tamponi, tas nevar būt nopietni. Un es drošivien varēju palikt arī stavoklī.

Draudzene teica, es nevaru tev aizdot visu laiku savas drēbes un es nevarot uzvesties kā džeks, jo es vairs neesmu džeks. Mēs devāmies uz lielveikalu, un mana garderobe sāka aizpildīties ar meiteņu drēbēm. Tā gāja dienas un nedēļas. Kādu dienu viņa man teica, ja nu es neatgūšu savu ķermeni, tev vajag rūpēties par sevi makeups, nagu krāsošana, kāju skūšana utt., es domāju viņa ņirgājas par mani, bet paskatoties spogulī, tur atpulgā bija mežonis jeb pareizi sakot mežone, tā tiešām nevar. Kaut kā es jau sāku samierināties ar to ka vairs nekad neatgūšu atpakaļ savu ķermeni. Pagāja jau gandrīz gads un visa tā meiteņu padarīšana kaut kā iegāja ierastās dzīves sliedēs.

Vienmēr domāju, es būšu lezbiete vai kā, bet esot meitenei kaut kā pārgāja vēlme uz meitenēm un tā kā sāka piesaistīt džeki, es teicu, nē, tā nevar būt, tie ir tikai meiteņu hormoni vai kas tml. kas čakarē man prātu. Bija jau pagājuši gandrīz divi gadi kopš esmu meitene. Līdz kādu dienu es satiku kādu puisi kurš man sāka simpatizēt, arī man draudzene bija kādu jau paspējusi atrast manā vietā, bet tur neko nevarēju darīt, es vairs nebiju džeks. Sākumā domāju, nē, tas nevar būt, es nevaru tikties ar džeku, bet tas kaut kā notika dabiski, pāgājā mēnēši un mēs sākām tikties, jo viņš bija reāli foršs cilvēks. Līdz pienāca arī mana pirmā reize. Pirms tam es to nespētu iztēloties ar džeku, bet tajā dienā es sapratu es to gribu, mēs jau abi bijām kaili, un tad viņa draudziņš iegājā manī, tās bijas vienkārši neaizmirstamas sājūtas, es to izbaudīju, tas bija kaut kas fantastisks. Sapratu, ka seks kā meitenei man vienkārši patīk.

Ir jau pagājuši vairāki gadi, un es jau sāku aizmirst, ka kādreiz biju džeks. Pienācis brīdis, kad es vairāk pat nezinu vai vispār vēlētos atgrieztiet atpakaļ savu ķermenī. Vai tā ir samierināšanās, pieradums, bet kaut kāda ziņā man ir iepaticies būt par meiteni, un tā vai tā bija skaidrs es vairāk nekad neatgūšu savu džeka ķermeni un nomiršu kā meitene.

0
30

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [4]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
ma.SIN22x avatars
Medaļa Dienas joksMedaļa Patīk rakstsMedaļa Patīk komentārs
  ma.SIN22x 27.04.18 20:48
 
2
0

   Stāsts no dzīves?

Anonīms
Anonīms 28.04.18 17:26
 
1
0

Es arī velētos kādu rītu attapties par meiteni, nevēlos būt puisis  

LaurasAņčuks avatars
Medaļa Latvijas politikaMedaļa SviestmaizeMedaļa Žurnālists
  LaurasAņčuks 05.05.18 21:43
 
0
0

atbildot uz Anonīms komentāru " Es arī velētos kādu rītu attapties par ... "

kpc?

Vinnīts avatars
Medaļa Admins iesakaMedaļa Rotaļu draudziņšMedaļa Admins iesaka
  Vinnīts 10.05.18 00:28
 
0
0

Riko skrēja pa pliko