Maira turpināja uz soliņa sēdēt, soliņš bija tieši liedagā - ne vairāk kā vienu metru no pēdējiem viļņiem, kas nonāca smiltīs. Laiks bija mierīgs, tieša saule nebija, pie debesīm klīda tāds pabāls mākoņu plīvurs. Viss vedināja uz domu ... tā vienkārši pasēdēt jūras krastā. Pēc smaga darba piesmakušā ofisā,
Nesen kā bija nolijis lietus, kas gaisam deva papildus svaigumu. Un ... papildus miegainību. Jaunajai sievietei acis vērās ciet miegā - un patiešām miega velns pievārēja plakstiņus.
Brītiņu vēlāk Maira izbrīnījās no soļiem, kas tuvojās no krasta puses. Un Mairai pretī nostājās kāda nepazīstama sieviete. Viņa bija ģērbusies atturīgi, vienkāršā t-krekliņā, iesārtos svārciņos līdz celīšiem, un kailajās kājās vizēja mīkstas auduma kurpītes. Un nepazīstamā sieviete tieši pienāca pie Mairas, jautādama: - Ko tik noskumusi esam?
Maira pavisam dabiski atbildēja svešiniecei (ar izbrīnu, ka tā uz reizi runājas ar jaunpienācēju): - Gribas mainīties, darbs apnicis. Priekšnieks ir "skābais ģīmis", prasa daudz - maksā visai maz....
- Nu ta', ko tad Tu (jau uz "tu"
sēdi tur. Ar steigu jālasās prom. Sāc beidzot džīvot savu dzīvi!
- Kaut kā nesanāk. Gribas pa savam dzīvot, vīram arī piegriezies mans priekšnieks. Bet - komunālie un kredīti jāmaksā, bērni abi uz skolu un dzīvē jāpalaiž.
- Bet... zini, ir tāds teiciens "ja gribas uzkāpt uz nākamā pakāpiena, tad pēda ir jāatlaiž no iepriekšējā".
- Kas man apmaksās dzīvi, ja aiziešu no darba. Alga gan neliela, tomēr stabila...
- Vai gribi arī pēc 10 vai 20 gadiem saņemt to pašu "nelielo un stabilo" algu, pēc tam iedzīvoties neirozēs caur nemīlētu darbu. Pašās beigās sēdēt uz minimālās pensijas, no kuras vēl daļa dārgajām zālēm tērēt?
- Nē, pavisam noteikti - nē!
- Nu tad, ko tad gaidam? Sākam nekavējoties rīkoties jaunās dzīves virzienā 
- Kaut kā drosmes pietrūkst.
- To nu gan neviens tavā vietā nedarīs...
Un... Maira pamodās, neviens tuvumā nebija. Saule bija izlīdusi no mākoņu malas un jau nolaidusies drusku tuvāk jūras līmenim. Tomēr miegs nekur tālu nebija aizgājis, un pie saulrieta acu zīlītes vēl vienu reizi aizkļāvās ciet...
