local-stats-pixel fb-conv-api

Jaunā dzīve11

120 2

Esmu vientuļā māte no ASV.Mani sauc Krista. Es te dzīvoju kopā ar savām meitām /dvīnēm vairākus gadus. Mani pameta kopā ar visiem parādiem, un nodokļiem. Mūs drīz izmetīs ārā, tāpēc es jau sāku meklēt dzīvokli jau laicīgi. Manas dvīnes -Mona, un Lisa ir jaukas ar melnīgi brūniem matiem, un skaistām zilām actiņām. Mums pieder privātmāja, kaut kādā ciematiņā, kurš saucas... ļoti grūts nosaukums. Šodien pie mums atnāks saimniece, un pateiks vai mūs paturēs vai nē. Es ceru uz to labāko, te mēnesī jāmaksā 150 Eiro, bet es darbā neeju, jo kas tad man pieskatīs Monu un Lisu ? Viņām ir 6 gadi. Te man draugu nav, un visi man kaut ko vienmēr runā aiz muguras, es to zinu, jo man te visu stāsta tikai viena jauka tante. Viņa man stāsta, kas mani aprunā, un par ko, viņa bieži nāk pie mums dzert tēju, vai arī reti kad atnāk pēc sāls. Viņai ir jauks mazdēls, ar kuru man reiz bija attiecības, bet tad mēs izšķīrāmies, jo uzzināju, ka viņam jau ir sieva. Attiecības nebija ilgas, tās bija tikai 3 mēnešus. Neko daudz no viņa neuzzināju, bet vecā tante vēl nāk šo baltdien. Dzing glang !

-Sveika, Krista, man tev kaut kas jāpasaka. -Viņa aši iedrāzās iekšā, iemeta man rokās kaut kādu vēstuli, un apsēdās manā mīļākajā krēslā

-Esmu parādā 450 Eiro ? Tas nevar būt es iepriekšējo mēnesi samaksāju, kas, jūs šmaucaties ?!

-Nē, dārgā, tev ir jāmaksā tie 450 Eiro, vai nu samaksā vai vācies no šī jaukā ciematiņa prom, zilajās zālēs. -Viņa piecēlās, aizgāja, un aizcirta ejot prom lielās, koka durvis. Es sāku raudāt. Pie manis piegāja Mona ar skrejlapu, kur bija dzīvoklis pa lētu naudu, un tepat netālu.

-Mona, mana saule, tu mūs izglābi ! Mēs sākām kravāties, tā palēnām. Nekur nesteidzoties, mums, dāmām bija pašām savi koferīši. Manā koferī likām to kas man pieder, un kaut kādas mazas, dārgas mājas lietas. Parējo bazām kastēs, un nemanoti nolēmām aizbraukt. Mona ar Lisu izskrēja ārā, un iesēdās mašīnā, jo negribēja neko darīt. Es nolēma visu pati aiznest uz mašīnu. Palēnām nesu vienu kasti pēc otras līdz viss bagāžnieks bija pilns. Es piespraudu zīmīti pie koka durvīm, ka dodos prom, un mūzikas ritmā devāmies uz jauno dzīvokli /dzīvi.

Sakat vai man turpināt. Rakstat komentāros.

120 2 11 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 11

0/2000
Turpini ja apsoli ļoti nesasteigt
0 0 atbildēt

Obligāti turpini :P

0 0 atbildēt
ASV NAV EIRO.
0 2 atbildēt