Esam sasnieguši 1. apaļo jubileju. Kā saka, 1. pilngadība, ceru, ka jums patiks. Plusojiet, komnetējiet !
Bēres ir sākušās, ir kapa klusums, un var dzirdēt tikai ko mācītājs runā, visi bija nokāruši galvas uz leju. Man vismaz blakus bija 2 mazi un 1 liels atbalsts. Mona, Lisa, un Renārs, kurš turēja mani ciešā apskāvienā, lai es nekādas muļķības neizdarītu. Šie ir jauki kapi. Apkārt koki, puķes, un tad pa visu šo teritoriju ir izmētāti kapiņi, mēs izvēlējāmies pašu stūrīti, lai varētu viegli atrast, bet šie kapi ir ļoti lieli, būs ilgi jāiet, lai puķītes noliktu. Te cilvēki dus. Uz Janas ozolkoka zārka bija gerberu vainags, ar visādām bantītēm. Jābūt klusam. Kuššš !
-Ej viņsaulē. Lai Tev vieglas smiltis ! -Visi pēc kārtas sāka bērt smiltis virsū zārkam, kas jau bija lejā nocelts, es iju pēdējā, kas meta smiltis. Mona un Lisa to nedarīja viņas vēl par mazu. Es gāju prom raudādama, es vien atskatījos, kā rok ciet kapa vietu. Iekšēji es kliedzu, bet ārēji centos nomierināties un nesākt bļaut. Nekāds bēru mielast, tagad visi mājās. Mēs braucām ļoti ilgi uz mājām es ar dvīnēm pa ceļam bijām mazlietiņ iemigušas, līdz mūs visas pamodināja, un Renārs nolēma ieiet iekšā.
Es mājās riktīgi piedzēros viena pati aiz lielajām bēdām izdzēru veselu pudeli tekilas. Man nepietika.
-Atdod pudeli ! -Renārs man rādījās miglaini, bet es sapratu ko viņš teica.
-Tad nāc un paņem ! -Es piedzērusies nezinu ko saku. Mēs abi iegāzāmies gultā, bet nesākām skūpstīties, jo viņš man uzreiz atņēma pudeli. Eu, tas nav godīgi ! -Es skrēju streipuļodama pakaļ pudelei, kas atradās Renāra rokās.
-Es labāk gulēt ! Nenāc, man klāt ! Un tu pudeli nedaūsi ! -Es nokritu, iemigu, bet Renārs mani aiznesa uz manu istabu, kur man vajadzēja izgulēties. Es biju saldi iemigusi, neko nedzirdēji, un neko nejutu. Tikmēr lejā mani pie TV gaidīja Renārs.
