Katram sīkumam un katram niekam uzmetu skatu, padomāju un rakstu savam priekam.
Ja kāds izlasīs un pakavēsies kaut minūti blakus šim niekam, būs iemesls manam divkāršam priekam.
Ja, ja, ja,
Ja par Kaķūnu es kļūtu,
- Kāda todien gan es būtu?
Šodien tirda jauna doma
- Kāda būtu mana loma?
*
Kad saule agri jūrā brien,
Un īsās dienas ātri skrien,
Viskaķolīgākais no spokiem
Mūs mudina uz jauniem jokiem.
*
- Par vīrieti tam gribas kļūt,
Un vienu dieniņu tur būt.
- Sen klusās domās izdomātu,
Nu pilnā sparā mēģinātu.
*
Tāpat kā Čārmenders gar krūtīm,
Pa bikšu priekšu taustītos,
Un noskaidrotu kuras lietas,
Nav derīgas, ja nav tās cietas.
*
Un komentāros jauni-veci padomi
Nu birs no visām debespusēm
Kā molekulās nepiesietie atomi,
Var kādam uzsprāgt likt vai klusēt.
Tāpat kā manas rindas nav dzeja,
Te viss ir nepierastu vārdu deja,
Kā virpulī iegriezti Kaķūna dejā
Jau šaubīgi skatāmies paziņas sejā.
*
Un aizdomas mani par katru māc
- Vai Tu neesi Kaķūns, kas pretī nāc?
Ielīdis kāda vīrieša ārējā čaulā
- Jauneklī, vai varbūt vecī kā praulā.
*
Tas viss tikai manās domās raisās,
Jo patiesība tikai tur augšā var būt.
Spokos tikai daži minējumi maisās,
Ko mūsu prāti un iedomas jūt.
Varbūt, vēl dziļi grimtu plusos/mīnusos,
Kas tavos, manos konta izrakstos var būt,
Bet kādu brīdi arī augstāk parāptos,
Lai izbaudītu to, ko kaķūns vienmēr jūt.
Es tomēr rasiks labāk palikšu
Un rīvēšos starp lieliem spokiem.
Tur mētājas daudz sīku pantiņu,
Bet, tie būs citiem sīkiem jokiem.