http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-51/839660
- Tavuprāt, tas ir reāli? – ierunājos.
- Nezinu, bet mums jau nav tas viss jāizdara līdz vasarai. Mēs varam visu turpināt arī vasarā un pat ziemā.
- Un kur mēs dabūsim naudu? Tas viss būs ļoti dārgi. – nemierīgi sakustējos gultā.
- Es atradīšu darbu.
- Sebastian, tas neder. Naudu vajag tagad.
- Es jau tagad sākšu strādāt, viss būs labi, - likās, ka puisis ir ļoti pārliecināts.
- Nē, tev ir jāmācās! – biju šokā par Sebastiana plāniem.
- Tev ir labāka ideja? – tas viņu bija pamatīgi sadusmojis.
- Jā, patiesībā man ir. Paprasi vecākiem naudu mājas remontam.
- Šas. Tu to saki it kā nepazītu manus vecākus. Viņi man nekad nedos naudu mājas remontam. – Sebastians aiztaisīja bloknotu un piecēlās kājās.
- Un kāpēc lai viņi tev nedotu? Viņi tak grib, lai tu izvāktos. Jo ātrāk māja būs gatava, jo ātrāk tu izvāksies.
- Laikam jau tev taisnība, - puisis gari novilka.
- Tev gadījumā nav jāmācās?
- Ir, bet es gribu vairāk laika pavadīt ar tevi.
Man vaigos pēkšņi iemetās sārtums, - Es jau nekur nepazudīšu. Bet es nopietni, tev jāmācās, citādi tu nenokārtosi eksāmenus un māju tev neredzēt kā savas ausis. –
- Un tu? Tu grasies atsākt mācības? – puisis acīm redzami centās novērst uzmanību no sevis.
Es pēkšņi pieklusu. Man nebija ko teikt šajā sakarā. Sebastians kļuva nopietns, un viņa sejas izteiksme krasi mainījās.
- Piedod. Es to tā nedomāju. Vienkārši aizmirsti. – viņš atvainojās.
- Tev taisnība…
- Nav gan. Man nevajadzēja ieminēties par to. – puisis mani pārtrauca pusvārdā.
- Tu mani drošvien uzskati par stulbu pusaugu skuķi
- Nē, beidz. Es to tā nedomāju.
- Kāda starpība…
Nakts miegs bija nemierīgs. Nespēju no prāta izmest puiša teikto. Ko es iesākšu, kad šis viss būs beidzies? Pa galvu jaucās visādas domas. Tās mani turēja nomodā un neļāva aizmigt. Es ietinos ciešāk pufīgajā segā un sāku raudāt.
No rīta mani pamodināja Sebastians ar savu rosību pa istabu. Uzraususies gultā sēdus, vēroju, kā viņš kustās pa istabu. Kad puisis pagriezās, es uzreiz nodūru skatienu.
Visu nakti nebiju gulējusi. Zināju, ka to labi var redzēt manā sejā. Nevēlējos, lai viņš zina, ka pa nakti esmu raudājusi. Man bija jāizliekas stiprai, pat ja biju pārbijusies.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/izredzeta-53/849052
