local-stats-pixel fb-conv-api

Izredzētā 514

101 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-50/837359

Viņš apstājās pie lielas, vecas mājas. Arkveidā saaugušie kazenāji radīja improvizētu, tumšu tuneli, aizsedzot ārdurvis. Šis viss šķita kā pasakā. Arka šķita kā eja un tagadnes uz pagātni, no laimes uz nelaimi.

Māja priekšā skatienam pavērās skumīga aina ar izļodzītiem slēdžiem, sapuvušiem verandas dēļiem. Efeja, kas vijās gar sienām, bojāja mūri. Tā bija vēl viena māja, kura alka pēc gādīgas un mīlošas rokas.

Sebastians mani vadīja uz parādes durvīm, kuras nebija aizslēgtas. Gaiss iekšā bija sasmacis, oda pēc pelējuma. Viņš pasmaidīja un pārlaida neko neredzošu skatienu istabai.

Virs galda karājās lustra bez spuldzēm. No sienām lobījās nost krāsa. Māja bija liela, bet ļoti drūma un nolaista. Likās, ka šeit neviens nav dzīvojis jau pāris gadus. Par brīnumu logi bija veseli un ozolkoka grīdai ar nebija ne vainas. Puisis mani izvadāja pa visu māju, bet neko neteica.

- Kas šī ir par māju? – es pusčukstus vaicāju.

- Manas vecmammas. Viņa pirms trīs gadiem nomira. – Sebastiana balss bija drūma.

- Sebastian, es nezināju. Piedod. Man žēl.

- Viss tak labi.

- Kāpēc tu atvedi mani šurp?

- Vivian, - puisis ieskatījās man acīs, - mēs visi labi zinām, ka šis viss tik drīz nebeigsies. –

- Un?

- Es vasarā pabeidzu skolu un tad esmu brīvs kā putns. Es uzskatu, ka tev pie manis nav droši.

- Ko? Nē, es tam nepiekrītu! – sāku protestēt.

- Pag, netrako. Ļauj man pabeigt. Tev pie manis nav droši, jo tajā mājā ir arī citi. Arī Geibriels tur šad tad pabāž galvu. Es negribu riskēt turot tevi savā istabā. Esmu ļoti pārsteigts, ka tava atrašanās vieta joprojām ir noslēpumā. Vecmamma šo māju novēlēja man, un es domāju šurp pārvākties pēc skolas beigšanas.

- Piedod, bet šī vieta ir grausts, - centos viņu neaizvainot.

- Es zinu, bet mums vēl ir laiks.

- Laiks kam?

- Sakopt visu. – Sebastians runāja lēni un nosvērti. – Vivian, vai tu gribētu dzīvot te kopā ar mani? –

- Jā, bet te ir vajadzīgs pamatīgs remonts, ai šeit ziemā būtu siltāks par +5 grādiem..

- Tur tev taisnība, bet mazliet darba un šī vieta būs perfekta! – viņš nezaudēja entuziasmu.

- Vairāk nekā mazliet…

- Neesi tik skeptiska. Tad tu piekrīti?

- Jā, laikam, - gari un nedroši novilku.

Puisis mani cieši apskāva. Likās, ka tūlīt paģībšu, jo viņš mani turēja tik cieši, ka es nespēju paelpot.

Nokļuvuši atpakaļ Sebastiana istabā, sākām apspriest remontdarbus. Sapratām, ka mums ir maz laika un jāķeras pie darbiem pēc iespējas ātrāk. Apkārt lielākā daļa māju bija pamestas, tātad tur būs droši uzturēties arī man.

Sebastians saviem vecākiem rīt pateiks par saviem plāniem. Līdz vasarai mājai jābūt dzīvojamai. Tātad ar tekošu ūdeni, kanalizāciju, elektrību un apkuri.

- Lielākā problēma būs ar ūdens piegādi un apkuri. Trupas tur ir vecas un sarūsējušas. – Sebastians sēdēja uz grīdas ar bloknotu sev priekšā.

- Apkuri var atlikt arī uz vasaras beigām, mēs tur nenosalsim vasarā, - biju iegrimusi grāmata, bet pašlaik manu uzmanību bija piesaistījis Sebastians ar saviem plānošanas darbiem.

Vai es tiešām biju piekritusi dzīvot pus sabrukušā mājā kopā ar viņu. Viņš tak ir nojūdzies. Mēs nepaspēsim savest māju kārtībā līdz vasarai.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-52/843143

101 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

 emotion 

2 0 atbildēt

Forši. emotion

2 0 atbildēt

 emotion 

2 0 atbildēt

Interesanti.......emotion

0 0 atbildēt